Jump to content

femininus

E Victionario

Appellatio pronuntiatusque

[+/-]
API: /feːmiˈniːnus/(classice)
Syllabificatio phonetica: fē·mi·nī·nus — morphologica: feminin-us

Nomen adiectivum

[+/-]

fēminīn|us, -a, -um

  1. Femineus, et occurrit fere in re grammatica.[1]
    genus femininum
    femininum nomen

Declinatio

[+/-]
positivus singularis positivus pluralis
 cas. masc. fem. neut.  cas. masc. fem. neut.
nom. fēminīnus fēminīna fēminīnum nom. fēminīnī fēminīnae fēminīna
gen. fēminīnī fēminīnae fēminīnī gen. fēminīnōrum fēminīnārum fēminīnōrum
dat. fēminīnō fēminīnae fēminīnō dat. fēminīnīs fēminīnīs fēminīnīs
acc. fēminīnum fēminīnam fēminīnum acc. fēminīnōs fēminīnās fēminīna
abl. fēminīnō fēminīnā fēminīnō abl. fēminīnīs fēminīnīs fēminīnīs
voc. fēminīne fēminīna fēminīnum voc. fēminīnī fēminīnae fēminīna

Usus

[+/-]
“Neque est iis [salamandris] genus masculinum femininumve.” [1]

Dictiones collatae

[+/-]

Synonyma

Antonyma · contraria

Dictiones derivatae

[+/-]

Translationes

[+/-]

Fontes

  1. 1.0 1.1 Aegidius [Egidio] Forcellini, Lexicon Totius Latinitatis (Editio Quarta: Bononiae, Patavii) Tom. II, p. 448 — “FĒMĬNĪNUS, a, um, adject.”