2021. gada laikapstākļi Latvijā

Laikapstākļi Latvijā
1960 1961 1962 1963 1964 1965 1966 1967 1968 1969 1970 1971 1972 1973 1974 1975 1976 1977 1978 1979 1980 1981 1982 1983 1984 1985 1986 1987 1988 1989 1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024
Latvijas klimats
Rīgas klimats

2021. gada laikapstākļi Latvijā
Temperatūra
	Latvija	Rīga
Nokrišņi
Gadā	Latvija:
Vējš
Citi gada notikumi

Šajā lapā ir apkopoti 2021. gada laikapstākļi Latvijā.

Gada raksturojums pa gadalaikiem

2020./2021. gada ziema, vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −2,8 °C, kas ir 0,2 °C virs gadalaika normas (1981.-2010. gads). Šī ziema bija vēsākā kopš 2012./2013. gada ziemas, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −4,4 °C. Lielākajā daļā valsts ziema bija siltāka par normu, vien Baltijas jūras piekrastē un Zemgales dienviddaļā ziema bija vēsāka par normu. Ziemas pirmais mēnesis bija silts, vien pirmajām kalendārās ziemas dienām esot vēsākām par normu. Siltums turpinājās līdz janvāra vidum, kad novērots stiprākais sals šajā ziemā, 17. janvārī novērojumu stacijā Jelgavā gaisa temperatūrai pazeminoties līdz −31,0 °C, kas ir zemākā reģistrētā gaisa temperatūra Latvijā kopš 2017. gada janvāra. Janvāra beigās Latvijā bija atkusnis, bet, neskatoties uz to, janvāris bija pirmais mēnesis kopš 2019. gada janvāra, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija zemāka par 0 °C. Un 23 secīgi mēneši ar vidējo gaisa temperatūru virs 0 °C ir ilgākais šāds periods novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), kas ir divreiz ilgāk nekā līdzšinējais rekords 11 mēneši (novērots 9 reizes). Sals atgriezās februāra sākumā un ilga līdz februāra pēdējai nedēļai, kad Latvijā pirmo reizi šogad gaisa temperatūra sasniedza +10 °C. Ziemas maksimālā gaisa temperatūra +14,3 °C reģistrēta Kolkā 25. februārī, kas ir arī jauns Kolkas februāra mēneša un Latvijas 25. februāra maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā 2020./2021. gada ziemā tika pārspēti 12 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem ir 2 novērojumu staciju februāra rekordi, un 2 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 4 diennakts maksimālās gaisa temperatūras un 1 minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2020./2021. gada ziemā bija 88,7 mm, kas ir 38% zem gadalaika normas — 142,8 mm (1981.-2010. gads). Visvairāk nokrišņu šoziem (137,5 mm) bija Kalnciemā. Līča efekta nokrišņu dēļ Kalnciems bija vienīgā novērojumu stacija, kurā ziemas nokrišņu daudzums pārsniedza normu. Savukārt vismazākais ziemas nokrišņu daudzums bija Zīlānos — 53,3 mm. Visi ziemas mēneši Latvijā bija sausāki par normu, vissausākajam esot februārim, kas ar vidējo nokrišņu daudzumu 11,2 mm (70% zem normas 36,8 mm) bija 5. sausākais novērojumu vēsturē. Pirmā sniega sega Latvijā izveidojās 17. novembrī Alūksnē, Dagdā un Piedrujā. Bet noturīga sniega sega lielākajā daļā no valsts bija no janvāra sākuma līdz februāra beigām, visilgāk noturīga sniega sega tika novērota Alūksnē, kur 23. decembrī uzsnigusī vienlaidu sniega sega nokusa 2. martā. Ziemas visbiezākā sniega sega (52 cm) tika novērota 31. janvārī Lielpečos, kas ir biezākā sniega sega Latvijā kopš 2013. gada aprīļa, kad Alūksnē tika reģistrēta 70 cm bieza sniega sega. Bet vairākās novērojumu stacijās šogad sniega sega bija biezākā pēdējos 10 gados. Latvijā 2020./2021. gada ziemā vidējais vēja ātrums bija 3,6 m/s, kas ir 0,1 m/s zem normas (1981.-2010. gads). No mēnešiem vienīgi decembris bija vējaināks par normu, kamēr janvāris un februāris bija rāmāki par normu. Ziemā kopumā 4 diennaktīs kādā no novērojumu stacijām vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (>20 m/s), no kurām 3 dienas bija decembrī un 1 diena janvārī. Visvairāk diennaktis ar vētras spēka brāzmām bija Kolkā — 2 diennaktis, un vienā no tām, 7. decembrī, tika reģistrētas arī stiprākās vēja brāzmas šoziem Latvijā — 21, 2 m/s. Meteoroloģiskā ziema Latvijā sākās nedēļu pēc kalendārās ziemas sākuma un beidzās nedēļu pirms — vidēji Latvijā tai ilgstot no 7. decembra līdz 20. februārim. Visagrāk meteoroloģiskā ziema iesākās Dagdā — 28. novembrī, bet visvēlāk Liepājā — 13. janvārī. Savukārt ziemas beigas lielākajā daļā novērojumu staciju bija 20. februārī, vien dažās Austrumlatvijas novērojumu stacijās meteoroloģiskajai ziemai ilgstot līdz 23. februārim. Meteoroloģiskās ziemas ilgums Latvijā bija 76 dienas. Visīsākā meteoroloģiskā ziema (39 dienas) bija Liepājā, bet visilgākā Dagdā — 83 dienas.

2021. gada pavasaris, vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,8 °C, kas ir 0,2 °C virs sezonas normas (1981. – 2010. gads). Lielā daļā valsts pavasara vidējā gaisa temperatūra bija ļoti tuva normai. Lielākas atšķirības no normas bija Baltijas jūras piekrastē – Kurzemes piekrastē gaisa temperatūra bija aptuveni 0,5 °C virs normas, savukārt Rīgā temperatūra bija 0,6 °C zem normas. Pavasara pirmais mēnesis lielākoties bija siltāks par normu, it īpaši paša mēneša sākums un beigas, kad tika reģistrēti kopumā 20 maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdz ar to marts ar vidējo gaisa temperatūru +1,3 °C bija 1,5 °C siltāks par normu. Aprīļa sākums bija nedaudz vēsāks par normu, bet mēneša vidū bija neliels siltuma periods, kad gaiss pirmo reizi šogad iesila līdz +20 °C. Aprīļa beigās un maija sākumā bija šī pavasara lielākais aukstuma periods, kad tika pārspēti vairāki minimalās gaisa temperatūras rekordi un vidējā gaisa temperatūra bija dažus grādus zem normas. Vēsāka mēneša sākuma un beigu dēļ aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,4 °C bija 0,3 °C vēsāks par normu. Pēc aukstuma maija vidū bija pirmās dienas ar vasarīgu siltumu, tomēr pēc šīm vasarīgi siltajām dienām, atlikušais mēnesis bija nedaudz vēsāks par normu un maijs, līdzīgi kā aprīlis, vēsāka mēneša sākuma un beigu dēļ, bija vēsāks par normu - ar vidējo gaisa temperatūru +10,6 °C, kas ir 0,8 °C zem normas. Pavasara minimālā gaisa temperatūra (-21,8 °C) tika novērota 9. martā Zosēnos, savukārt maksimālā gaisa temperatūra: +28,1 °C – 12. maijā Ainažos. Kopumā pavasarī tika pārspēti 28 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un 4 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 2 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi un 1 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2021. gada pavasarī bija 152,7 mm, kas ir 24% virs gadalaika normas – 122,7 mm (1981.-2010. gads). Gan marts, gan aprīlis pavasarī bija sausāki par normu, bet, pateicoties šī gada maijam, kad nokrišņu daudzums bija 88,3 mm, kas ir 81% virs mēneša normas, 2021. gada pavasaris ir 13. mitrākais pavasaris novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) un 3. mitrākais pavasaris līdz šim šajā gadsimtā. Maijā bija vērojama aktīva ciklonu darbība un bieži nokrišņi, kuru daudzums (88,3 mm) bija 4. lielākais novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) un lielākais maija nokrišņu daudzums līdz šim šajā gadsimtā. Mitrāki maiji par šī gada maiju bija tikai 1928. (117 mm), 1926. (100 mm) un 1944. gadā (95,2 mm). Visvairāk nokrišņu šopavasar bija Zosēnos (262,1 mm), savukārt vismazākais nokrišņu daudzums bija Mērsragā – 38,4 mm. Latvijā 2021. gada pavasarī vidējais vēja ātrums bija 3,7 m/s, kas ir 0,5 m/s virs sezonas normas (1981.-2010. gads). Vēja ātrums lielāks par normu bija gandrīz visā valstī, izņemot Daugavpili un Zīlānus. Pavasarī kopumā 6 diennaktīs kādā no novērojumu stacijām vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (>20 m/s), no kurām 1 diennakts bija martā, 4 diennaktis bija aprīlī un viena diennakts bija maijā. Visvairāk diennaktis ar vētras spēka brāzmām bija Ventspilī – 4 diennaktis, un vienā no tām, 9. aprīlī, tika reģistrētas arī stiprākās vēja brāzmas šopavasar Latvijā – 25,0 m/s.

Gada raksturojums pa mēnešiem

Mēneša vidējie rādītāji Latvijā
Temperatūra un nokrišņi
Janvāris	−3,2 °C	46,5 mm
Februāris	−5,2 °C	11,2 mm
Marts	+1,3 °C	33,8 mm
Aprīlis	+5,4 °C	30,6 mm
Maijs	+10,6 °C	88,3 mm

Ar vidējo gaisa temperatūru −3,2 °C 2021. gada janvāris bija vienāds ar mēneša normu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −31,0 °C tika novērota 17. janvārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +6,8 °C tika novērota 22. janvārī Liepājā. Janvārī tika pārspēts viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords un atkārtoti divi diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī atkārtots viens minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 46,5 mm, kas ir 8% zem mēneša normas (50,6 mm). Visvairāk nokrišņu (77,3 mm) bija Lielpečos, bet vismazāk Rūjienā — 22,4 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 11,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā — 18 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā — 7 diennaktis. Janvāra vidū un beigās daudzviet Latvijā tika novērota stipra snigšana un putenis. Ventspilī 18. janvāra rītā sniega segas biezums bija 29 cm, kas ir biezākā sniega sega Ventspilī kopš 2011. gada. Savukārt mēneša pēdējā dienā Lielpečos sniega sega bija pat 52 cm bieza, kas ir biezākā sniega sega Latvijā kopš 2013. gada, kad aprīļa sākumā Alūksnē sniega sega bija 70 cm bieza. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 89% — no 86% Rīgā līdz 93% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (20,8 m/s) tika novērotas 12. janvārī Liepājā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,7 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −12,0 °C tika novērota 10. janvārī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +3,5 °C tika novērota 10. janvārī Liepājā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 8,8 mm, kas ir 47% zem dekādes normas (16,7 mm). Visvairāk nokrišņu (31,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Siguldā — 0,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 2,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā — 6 diennaktis, bet Ainažos un Siguldā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 92% — no 86% Ainažos līdz 96% Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (14,8 m/s) tika novērotas 10. janvārī Liepājā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −7,9 °C, kas ir 4,7 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +3,7 °C tika novērota 11. janvārī Liepājā, bet minimālā gaisa temperatūra −31,0 °C tika novērota 17. janvārī Jelgavā, kas ir atkārtots Jelgavas 17. janvāra minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 12,5 mm, kas ir 11% zem dekādes normas (14,1 mm). Visvairāk nokrišņu (38,5 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rēzeknē — 1,7 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 3,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Pāvilostā, Ventspilī — 6 diennaktis, bet Rēzeknē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 86% — no 83% Rīgā līdz 90% Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (20,8 m/s) tika novērotas 12. janvārī Liepājā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −0,1 °C, kas ir 3,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −10,9 °C tika novērota 21. janvārī Dagdā, bet maksimālā gaisa temperatūra +6,8 °C tika novērota 22. janvārī Liepājā. Janvāra 3. dekādē tika pārspēts viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords un atkārtoti divi diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 26,6 mm, kas ir 34% virs dekādes normas (19,8 mm). Visvairāk nokrišņu (54,8 mm) bija Lielpečos, bet vismazāk Dobelē — 13,4 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 6,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos un Zosēnos — 9 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā, Madonā un Zīlānos — 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 90% — no 85% Liepājā, Pāvilostā, Ventspilī līdz 96% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,3 m/s) tika novērotas 27. janvārī Liepājā.

Ar vidējo gaisa temperatūru −5,2 °C 2021. gada februāris bija par 1,5 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −28,5 °C tika novērota 6. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,3 °C tika novērota 25. februārī Kolkā, kas arī ir jauns Kolkas februāra maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā februārī tika pārspēti 11 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija 2 novērojumu staciju mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī pārspēti tika 2 novērojumu staciju diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Atkārtoti tika 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 11,2 mm, kas ir 70% zem mēneša normas (36,8 mm). Visvairāk nokrišņu (21,8 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Dobelē — 2,8 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 3,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Zosēnos — 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kuldīgā — 1 diennakts. Februāra vidējais sniega segas biezums Latvijā bija no 5 cm Ventspilī līdz 29 cm Alūksnē. Mēneša biezākā sniega sega 45 cm novērota Lielpečos 1. februārī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 84% — no 79% Mērsragā līdz 87% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,0 m/s) tika novērotas 26. februārī Alūksnē. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −8,8 °C, kas ir 5,0 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −28,5 °C tika novērota 6. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 3. februārī Liepājā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 5,3 mm, kas ir 62% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (15,4 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Dagdā, Dobelē, Saldū — 1,6 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 2,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā — 5 diennaktis, bet Dagdā, Jelgavā, Kuldīgā, Saldū šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādes vidējais sniega segas biezums Latvijā bija no 5 cm Ventspilī līdz 33 cm Lielpečos un Siguldā. Dekādes biezākā sniega sega 45 cm novērota Lielpečos 1. februārī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 84% — no 77% Kolkā līdz 87% Alūksnē, Priekuļos, Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,5 m/s) tika novērotas 5. februārī Ventspilī. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −8,4 °C, kas ir 4,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −27,4 °C tika novērota 18. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +3,8 °C tika novērota 20. februārī Ventspilī. Februāra 2. dekādē tika uzstādīti divi jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi — 18. februārī Bauskā minimālā gaisa temperatūra bija −21,6 °C, savukārt 19. februārī Madonā gaiss atdzisa līdz −23,9 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 2,8 mm, kas ir 79% zem dekādes normas (13,2 mm). Visvairāk nokrišņu (12,1 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Mērsragā — 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Bauskā, Gulbenē, Jelgavā, Saldū, Ventspilī, Zosēnos — 2 diennaktis, bet Ainažos, Dagdā, Dobelē, Kolkā, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Siguldā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Zīlānos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādes vidējais sniega segas biezums Latvijā bija no 8 cm Ventspilī līdz 34 cm Alūksnē un Dagdā. Dekādes biezākā sniega sega 40 cm novērota Alūksnē 16. un 17. februārī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 80% — no 76% Mērsragā, Rīgā līdz 84% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (18,1 m/s) tika novērotas 14. februārī Ventspilī. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,0 °C, kas ir 6,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,5 °C tika novērota 22. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,3 °C tika novērota 25. februārī Kolkā, kas arī ir jauns Kolkas februāra maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā februāra 3. dekādē tika pārspēti 11 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija 2 novērojumu staciju mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Atkārtoti tika 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,7 mm, kas ir 72% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,2 mm) bija Alūksnē, Zosēnos, bet vismazāk Pāvilostā, Rucavā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 0,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos — 5 diennaktis, bet Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Rīgā, Rucavā, Saldū, Sīļos, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos šādu diennakšu nebija. Februāra 3. dekādes vidējais sniega segas biezums Latvijā bija no 0 cm Ventspilī līdz 17 cm Dagdā un Alūksnē. Dekādes biezākā sniega sega 34 cm novērota Alūksnē 21. februārī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 89% — no 83% Mērsragā līdz 94% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (19.0 m/s) tika novērotas 26. februārī Alūksnē.

Ar vidējo gaisa temperatūru +1,3 °C 2021. gada marts bija par 1,5 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −21,8 °C tika novērota 9. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 27. martā Liepājas ostā, kas arī ir jauns Liepājas 27. marta maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā martā tika pārspēti 20 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 33,8 mm, kas ir 15% zem mēneša normas (39,9 mm). Visvairāk nokrišņu (70,6 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Daugavpilī — 14,7 mm. Vidēji Latvijā martā bija 8,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos — 15 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī — 4 diennaktis. Martā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija no 0 cm 18 meteoroloģisko novērojumu stacijās līdz 8 cm Alūksnē. Visbiezākā sniega sega (25 cm) 12. martā tika novērota Alūksnē, Priekuļos un Siguldā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 81% — no 74% Daugavpilī līdz 86% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 7. martā Dagdā. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,1 °C, kas ir 0,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −21,8 °C tika novērota 9. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +13,0 °C tika novērota 1. martā Mērsragā, kas arī ir jauns Mērsraga 1. marta maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā marta 1. dekādē tika pārspēti 15 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 9,2 mm, kas ir 33% zem dekādes normas (13,8 mm) (1981.-2010. gads). Visvairāk nokrišņu (21,8 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Dobelē — 2,9 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 2,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē — 6 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī, Dobelē, Piedrujā, Saldū, Stendē — 1 diennakts. Marta 1. dekādē sniega sega Latvijā tika novērota dekādes otrajā pusē un daudzviet tā bija vien pāris centimetri, tādēļ lielā daļā no novērojumu staciju dekādes vidējais sniega segas biezums bija mazāks nekā 1 cm, bet vidēji visbiezākā sniega sega bija Alūksnē — 7 cm. Dekādes biezākā sniega sega (23 cm) novērota Alūksnē un Priekuļos 10. martā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% — no 72% Daugavpilī līdz 84% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 7. martā Dagdā. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,1 °C, kas ir 0,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −13,2 °C tika novērota 20. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,6 °C tika novērota 14. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 17,4 mm, kas ir 46% virs dekādes normas (11,9 mm). Visvairāk nokrišņu (36,0 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Daugavpilī — 7,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 3,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā — 6 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī, Gulbenē, Kolkā, Mērsragā, Rēzeknē, Rūjienā — 2 diennaktis. Marta 2. dekādes vidējais sniega segas biezums Latvijā bija no 0 cm 17 meteoroloģisko novērojumu stacijās līdz 13 cm Alūksnē. Visbiezākā sniega sega (25 cm) 12. martā tika novērota Alūksnē, Priekuļos un Siguldā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 83% — no 79% Daugavpilī līdz 88% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 11. martā Kolkā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +4,5 °C, kas ir 2,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −12,2 °C tika novērota 23. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 27. martā Liepājas ostā, kas arī ir jauns Liepājas 27. marta maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā marta 3. dekādē tika pārspēti 5 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 7,2 mm, kas ir 50% zem dekādes normas (14,3 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā — 1,8 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 2,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos — 5 diennaktis, bet Jelgavā un Rūjienā šādu diennakšu nebija. Marta 3. dekādes vidējais sniega segas biezums Latvijā bija no 0 cm 29 meteoroloģisko novērojumu stacijās līdz 4 cm Alūksnē. Visbiezākā sniega sega (13 cm) 21. martā tika novērota Alūksnē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 80% — no 73% Daugavpilī, Gulbenē, Rēzeknē līdz 88% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 28. martā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +5,4 °C 2021. gada aprīlis bija par 0,3 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –5,8 °C tika novērota 11. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +20,1 °C tika novērota 18. aprīlī Liepājā. 11. aprīlī Dobelē tika uzstādīts diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords -4,7 °C. Savukārt 18. aprīlī Ainažos tika uzstādīts diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords +18,7 °C. 28. aprīlī tika atkārtots Liepājas minimālās gaisa temperatūras rekords -2,8 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 30,6 mm, kas ir 10% zem mēneša normas (34,0 mm). Visvairāk nokrišņu (56,0 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Sīļos - 14,4 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā - 12 diennaktis, bet vismazāk Dobelē un Sīļos - 4 diennaktis. Aprīlī saules spīdēšanas ilgums Kurzemē, Zemgalē un lielākajā daļā Vidzemes bija par bija par 0 līdz 40 stundām augstāks kā ierasti (salīdzinājumā ar 1983. – 2020. gadu), savukārt Latgalē tas vietām bija pat par 40-60 stundām zemāks nekā ierasti. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 71% - no 65% Rīgā līdz 78% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (25,0 m/s) tika novērotas 9. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,1 °C, kas ir 0,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,7 °C tika novērota 8. aprīlī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +13,1 °C tika novērota 10. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 11,6 mm, kas ir 9% zem dekādes normas (12,7 mm). Visvairāk nokrišņu (21,6 mm) bija Kuldīgā un Rucavā, bet vismazāk Skultē — 3,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Rucavā, Rūjienā, Siguldā — 5 diennaktis, bet vismazāk Rīgā, Skultē — 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 78% — no 72% Rīgā līdz 83% Ainažos, Liepājā, Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (25,0 m/s) tika novērotas 9. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,4 °C, kas ir 2,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,8 °C tika novērota 11. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +20,1 °C tika novērota 18. aprīlī Liepājā. 11. aprīlī Dobelē tika uzstādīts diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords −4,7 °C. Savukārt 18. aprīlī Ainažos tika uzstādīts diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords +18,7 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 1,0 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (11,7 mm). Visvairāk nokrišņu (5,1 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Alūksnē, Dobelē, Gulbenē, Madonā, Sīļos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Daugavpilī — 2 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Sīļos, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos, Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 58% — no 51% Rīgā līdz 72% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,3 m/s) tika novērotas 12. aprīlī Rīgā. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +4,6 °C, kas ir 3,2 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –3,7 °C tika novērota 28. aprīlī Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,9 °C tika novērota 21. aprīlī Madonā. 28. aprīlī tika atkārtots Liepājas minimālās gaisa temperatūras rekords -2,8 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 17,9 mm, kas ir 86% virs dekādes normas (9,6 mm). Visvairāk nokrišņu (34,6 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Sīļos - 7,6 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 4,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Gulbenē, Liepājā, Mērsragā, Rucavā, Saldū, Siguldā - 6 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Sīļos - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 77% - no 72% Daugavpilī, Dobelē, Rīgā līdz 81% Alūksnē, Mērsragā, Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (20,3 m/s) tika novērotas 22. aprīlī Dobelē.

Ar vidējo gaisa temperatūru +10,6 °C 2021. gada maijs bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +28,1 °C tika novērota 12. maijā Ainažos, bet minimālā gaisa temperatūra –4,5 °C tika novērota 2. maijā Mērsragā, kas arī ir jauns Mērsraga 2. maija rekords. Maijā tika pārspēti septiņi maksimālās gaisa temperatūras rekordi un trīs minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtots tika viens minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 88,3 mm, kas ir 81% virs mēneša normas (48,8 mm). Visvairāk nokrišņu (166,7 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Kuldīgā - 34,1 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 11,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā, Siguldā, Zosēnos - 16 diennaktis, bet vismazāk Vičakos - 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 75% - no 70% Rīgā līdz 81% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,7 m/s) tika novērotas 3. maijā Daugavgrīvā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,1 °C, kas ir 2,7 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +26,1 °C tika novērota 10. maijā Pāvilostā, bet minimālā gaisa temperatūra –4,5 °C tika novērota 2. maijā Mērsragā, kas arī ir jauns Mērsraga 2. maija rekords. Maija 1. dekādē kopā tika pārspēti divi minimālās gaisa temperatūras rekordi un viens maksimālās gaisa temperatūras rekords, savukārt atkārtots tika viens minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 29,7 mm, kas ir 120% virs dekādes normas (13,5 mm). Visvairāk nokrišņu (63,1 mm) bija Skrīveros, bet vismazāk Kuldīgā - 8,7 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 3,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Piedrujā, Rucavā, Zosēnos - 5 diennaktis, bet vismazāk Kolkā, Vičakos - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 71% - no 66% Rīgā līdz 77% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,7 m/s) tika novērotas 3. maijā Daugavgrīvā. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +13,5 °C, kas ir 2,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +3,5 °C tika novērota 16. maijā Ainažos, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,1 °C tika novērota 12. maijā Ainažos. Maija 2. dekādē tika pārspēti seši maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 22,8 mm, kas ir 42% virs dekādes normas (16,1 mm). Visvairāk nokrišņu (45,6 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Vičakos - 6,4 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Madonā, Piedrujā - 6 diennaktis, bet vismazāk Liepājā, Pāvilostā, Saldū, Stendē, Vičakos - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 75% - no 70% Rīgā un Saldū līdz 84% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,8 m/s) tika novērotas 13. maijā Rēzeknē. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,1 °C, kas ir 1,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –0,1 °C tika novērota 31. maijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +20,1 °C tika novērota 31. maijā Stendē. Maija 3. dekādē kopā tika pārspēti viens minimālās diennakts gaisa temperatūras rekords - 31. maijā Madonā gaisa temperatūra pazeminājās līdz +1,0 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 35,5 mm, kas ir 85% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (69,2 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Kuldīgā - 13,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 4,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā - 7 diennaktis, bet vismazāk Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Saldū, Ventspilī, Vičakos - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 78% - no 73% Daugavpilī un Rīgā līdz 82% Ainažos un Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 26. maijā Ventspilī.

Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,7 °C, kas ir 2,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,7 °C tika novērota 2. jūnijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,3 °C tika novērota 7. jūnijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 4,4 mm, kas ir 77% zem dekādes normas (18,8 mm). Visvairāk nokrišņu (28,9 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Ainažos, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Rīgā, Rucavā, Skultē, Ventspilī, Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos - 4 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Rīgā, Rucavā, Saldū, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 69% - no 62% Saldū līdz 77% Pāvilostā un Skultē. Visstiprākās vēja brāzmas (14,8 m/s) tika novērotas 8. jūnijā Zosēnos.

Gada notikumi

Janvāris

• 1. janvāris — valsts austrumu daļu, it īpaši Latgali un Vidzemes austrumus, šķērsoja nokrišņu zona, atnesot ilgstošu un vietām arī stipru snigšanu. Dienas gaitā sniega segas biezums Dagdā palielinājās no 6 līdz 22 cm, Rēzeknē sniega sega pieauga no 1 līdz 12 cm, savukārt Daugavpilī uzsniguši 4 cm sniega, savukārt Gulbenē un Alūksnē sniega sega kļuva par vienu, diviem centimetriem biezāka, sasniedzot attiecīgi 5 un 6 cm. Zem sniega svara liecoties un lūstot kokiem, vietām Latgalē tika traucēta elektroapgāde, rietumos no Dagdas tika reģistrēti 16 avārijas atslēgumi elektrolīnijās.
• 2. janvāris — turpinoties snigšanai, daudzviet Latgalē radušies pārrāvumi elektrotīklos. Latgales reģiona glābēju brigādes kopš 1. janvāra pēcpusdienai saņēma 21 izsaukumu, lai novāktu smagā sniega lauztos kokus, galvenokārt koki sakrita uz ceļu braucamās daļas, bet viens koks bija uzkritis uz automašīnas. Sniega un apledojuma dēļ arī tika apgrūtināta braukšana Latgalē. Sniegs arī daudzviet sabojāja elektrolīnijas, un ap pusdienlaiku aptuveni tūkstošiem klientu Latgalē tika traucēta elektroapgāde. Elektroapgāde tika traucēta Krāslavas, Aglonas, Dagdas, Rēzeknes, Ludzas, Zilupes, Ciblas, Kārsavas un Viļakas novadā. Pēc snigšanas, visbiezākā sniega sega tika reģistrēta Dagdā, kur tā sasniedza 28 cm, un tā ir biezākā sniega sega valstī kopš 2019. gada marta, kad Alūksnē sniega segas dziļums sasniedza 31 cm. Rēzeknē sniega segas biezums palielinājās līdz 17 cm, Alūksnē — līdz 15 cm, Gulbenē — līdz 9 cm.
• 7. janvāris — no dienvidiem Latvijas teritoriju šķērsoja nokrišņu zona, daudzviet atnesot nelielu snigšanu, valsts rietumu un centrālajā daļā izveidojās neliela sniega kārta, piemērām, Kuldīgā sniega segas biezums sasniedza 4 cm, bet biezākā sniega sega saglabājās Dagdā — 21 cm.

Sniegs Rīgā, Nordeķu parkā. 2021. gada 12. janvāris.

• 11. janvāris — naktī un no rīta pāri valsts teritorijai virzījas plaša nokrišņu zona, daudzviet Latvijas rietumu un centrālajos rajonos atnesot sniegu, brīžiem stipru snigšanu, vietām arī puteni, sniega segas biezums, īpaši Kurzemē, palielinājās par 2—8 cm. Sniega un apledojuma dēļ tika apgrūtināti braukšanas apstākļi gan uz valsts galvenajiem, gan reģionālas nozīmes ceļiem. Rīgā vidēji 10 līdz 20 minūtes kavējās sabiedriskais transports — izņemot tramvajus.
• 12. janvāris — virs Zviedrijas atradās aktīva ciklona centrs, kas ietekmēja laika apstākļus Baltijas valstu reģionā, nakts laikā tas sāka šķērsot Latviju, daudzviet nesot ilgstošu sniegputeni. Jau naktī visā valstī sniga un putināja — visvairāk rietumu un centrālajos rajonos, tomēr visbiezākā sniega sega aizvien saglabājās Latgalē. Dienā daudzviet, tostarp Rīgā, sākās ilgstoša snigšana un vietām arī putenis, jo pūta brāzmains vējš, vietām brāzmās sasniedzot 16—17 m/s. Lielākajā valsts daļā bija apgrūtināti braukšanas apstākļi pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem, vietām uz ceļiem veidojās arī sniega sanesumi. Ievērojāmi pieauga sniega sega dziļums, dienas laikā visvairāk sniega segas biezums palielinājās Rucavā un Lielpēčos — par 8 cm, Skrīveros — par 7 cm un Siguldā — par 6 cm.
• 13. janvāris — no rīta visu Latviju pārklāja sniegs, biezākā sniega sega joprojām saglabājās Dagdā — 23 cm, bet turpinoties snigšanai, īpaši valsts centrālajā daļā, sniega sega palielinājās par vairākiem centimetriem. Lielākais sniegs segas pieaugums tika novērots Lielpēčos — par 13 cm (sniega segas biezums sasniedza 18 cm), Kalnciemā — par 11 cm (21 cm biezs sniegs) un Skrīveros — par 10 cm (17 cm bieza sniega sega). Rīgā no rīta sniega segas biezums sasniedza 14 cm, bet dienā vietām turpinājā snigt un dažviet sniega sega kļuva vēl par dažiem centimetriem biezāka.
• 14. janvāris:
  • Pēc sniegputeņa, visvairāk svaiga sniega krājumi papildinājās Zemgalē: Kalnciemā un Dobelē esošajās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika fiksēta attiecīgi 21 un 20 cm bieza sniega kārta, līdzīgi bija arī Jelgavā, taču mazāk sniega tika novērota Zemgales dienvidos — Bauskas apkārtnē aptuveni 8—10 cm. Vidzemes dienvidrietumos un dienvidos, reģionā, kas ietver Rīgu, Ogri, Skrīverus, Mālpili, Siguldu, Ādažus un Saulkrastus, sniega kārta sasniedza 15—18 cm. Daudz sniega bija arī Kurzemes dienvidos — Saldus un Skrundas pusē ap 15 cm. Citviet Kurzemē pārsvarā 7—13 cm, izņemot jūras piekrasti, kur posmā no Liepājas līdz Pāvilostai izveidojās tikai 1—5 cm sniega kārta. Latgalē sniega kārta sasniedza 5—10 cm, izņemot reģiona austrumus, kur sniega jau kopš gada pirmajām dienām bija krietni vairāk un biezākā sniega kārta valstī saglabājās Dagdā — 25 centimetri.
  • Vakarā, no ziemeļaustrumiem, Latvijas teritoriju sāka šķērsot aukstā gaisa masa no Krievijas, sākās gaisa temperatūras pazemināšanās. Tikmēr ZA vēja ietekmē virs Rīgas jūras līča izveidojās nokrišņu mākoņi, kas sāka šķērsot Zemgales R daļu, tur nesot intensīvu snigšanu, īpaši Tukumā pusē. Sniega mākoņi turpināja kļūt plašāki, nesot ievērojamu sniega segas pieaugumu.
• 15. janvāris — pirmo reizi pēdējo divu gadu laikā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza -20 grādus. Aukstākais laiks tika piedzīvots Alūksnē, kur gaisa temperatūra pazeminājās līdz −20,7 °C. Pilni −20 grādi bijuši arī Dagdā (−20,0 °C) un Piedrujā (−20,1 °C). Citviet Vidzemē un Latgalē tika reģistrēts sals līdz −14, −19 grādiem, Zemgalē līdz −12, −16 grādiem, bet Kurzemē līdz −7, −10 grādiem. Rīgas centrā zemākā temperatūra bija pirms plkst. 8, kad tā sasniedza −11,5 °C.

Auksta un saulaina diena Rīgas rietumu daļā. 2021. gada 17. janvāris.

• 17. janvāris:
  • Valdīja ļoti auksts laiks. No rīta Kurzemē, Zemgales rietumos un daudzviet Vidzemē debesis bija apmākušās, vietām nedaudz sniga. Dažviet bija migla un sarma. Pūta lēns vējš, daudzviet valdīja bezvējš. Gaisa temperatūra bija no −7, −10 grādiem Ziemeļkurzemē līdz −26, −29 grādiem vietām Zemgalē un Vidzemes dienvidrietumu daļā. Zemākā gaisa temperatūra tika sasniegta novērojumu stacijā "Jelgava" Staļģenē, −31,0 °C, tādējādi sasniedzot 17. janvāra aukstuma rekordu, kas Jelgavā tika reģistrēts 1940. gadā (novērojumu stacijas atrašanās vieta ir mainīta, un tikai pēdējos gados tā izvietota Staļģenē — aptuveni 15 kilometrus no Jelgavas). Tik stiprs sals valstī tika piedzīvots pirmo reizi kopš 2017. gada. Šī bija arī šīs nakts zemākā gaisa temperatūra Eiropā ārpus Krievijas. Iepriekšējo reizi 30 grādu sals valstī bija 2017. gada 7. janvārī, kad Madonā un Rēzeknē gaisa temperatūra pazeminājās līdz −31 grādam. Otrā zemākā gaisa temperatūra, kas tika reģistrēta novērojumu stacijās, bija −28,2 grādi Bauskā. Citviet Zemgales centrālajā un austrumu daļā, kā arī Vidzemē, tai skaitā Rīgas apkārtnē, sals pastiprinājās līdz −27 grādiem. Rīgas lidostā termometra stabiņš noslīdēja līdz −25 grādiem, bet galvaspilsētas centrā — līdz −17,8 °C. Latgalē gaisa temperatūra naktī pazeminājās līdz −21, −25 grādiem, bet Kurzemē minimālā gaisa temperatūra naktī bija no −7,3 grādiem Kolkā līdz −22,2 grādiem Rucavā. No 59 Latvijas Valsts ceļu meteoroloģisko novērojumu stacijām, vismaz 25 grādu sals tika reģistrēts 19 stacijās. Minimālā gaisa temperatūra svārstījās no −11,3 °C Popē (netālu no Ventspils), līdz −27,1 °C Garkalnē un Zariņu stacijā starp Iecavu un Bausku.
  • Biezākā sniega sega pēdējā diennaktī LVĢMC novērojumu tīklā bija 33 cm Dobelē un 36 cm Kalnciemā. Rītā sniega kārtas augstums Dobelē saruka līdz 26 cm, bet Kalnciemā — līdz 27 cm.
• 21. janvāris — nakts laikā Latvijai pāri virzījās siltā atmosfēras fronte, valsts lielākajā daļā atnesot nokrišņus, sākumā daudzviet sniegu un vietām arī puteni, kas vēlāk pārgāja atkalā un lietū. Dienā tikpat kā visā valstī iestājās atkusnis, vietām termometra stabiņam paaugstinoties līdz +5 grādiem. Pārvietošanos daudzviet apgrūtināja apledojums.
• 26. janvāris — no dienvidaustrumiem Latviju sasniedza ciklons, līdz ar to valsts teritoriju šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet atnesot ilgstošu slapju sniegu, sniegu, brīžiem stipru, atsevišķos rajonos arī lietu. Naktī visvairāk sniga valsts austrumos, Alūksnē, Gulbenē, Zosēnos un Sīļos sniega segas biezums palielinājās par 5 cm. Dienā, turpinoties snigšanai, vietām Vidzemē sniega kārta pieauga par 4—7 cm (Siguldā — par 7 cm, Priekuļos — par 5 cm, Lielpēčos (Ogre) un Skrīveros — par 4 cm), bet līdz plkst. 19.00 vislielākais sniega segas pieaugums tika novērots Siguldā (+10 cm), Lielpēčos (+7 cm), Skrīveros (+6 cm) un Priekuļos (+5 cm).

Līča efekta nokrišņi virzījas uz valsts centrālajiem rajoniem. 2021. gada 30. janvāris.

Līča efekta nokrišņi virzījas uz valsts centrālajiem rajoniem. 2021. gada 30. janvāris.

• 30. janvāris:
  • Diennakts laikā, virzoties nokrišņu zonai, daudzviet Latvijā sniega segas biezums palielinājās par 10 cm. Visvairāk sniga Rēzeknē, kur sniega segas biezums pieauga no 8 līdz 23 cm, bet biezākā sniega kārta izveidojās Alūksnē, kur sniega dziļums pēdējā diennaktī pieauga no 22 līdz 33 cm. Otrā biezākā sniega sega tika novērota Dagdā — 27 cm, bet Siguldā izveidojās 26 cm bieza sniega sega. Spēcīgās snigšanas un vēja dēļ daudzviet valstī, arī Rīgā, uz brauktuvēm un ielām izveidojās sniega sanesumi.
  • Virs Rīgas jūras līča sāka veidoties jūras efekta nokrišņi, gan naktī, gan arī dienas laikā daudzviet valsts centrālajos rajonos, īpaši Rīgas apkārtnē un pašā galvaspilsētā, atnesot intensīvu snigšanu, šaura josla ar stiprāko snigšanu atradās gar Rīgas rietumiem, dienvidrietumiem, tai skaitā pāri lidostai. Redzamība sniegputenī vietām sasniedza tikai 300 metru.
• 31. janvāris — valsts novērojumu stacijās biezākā sniega sega izveidojās Lielpečos, Ogres novada Ogresgala pagastā, kur tās augstums agrā rītā sasniedza 50 cm. Tas bija arī dziļākais sniegs, kāds valsts meteoroloģiskajās novērojumu stacijās fiksēts kopš 2016. gada janvāra, kad 51 cm dziļa sniega sega pārklāja Irbenes apkaimi Ventspils novadā. Otrā biezākā sniega sega atbilstoši LVĢMC datiem izveidojās Skrīveros — 34 cm, bet Siguldā un Alūksnē — 31 cm. Vismazāk sniega bija Kurzemes piekrastē, tostarp Rucavas, Liepājas, Pāvilostas, Ventspils un Kolkas novērojumu stacijā zemi klāja tikai 2—4 centimetri sniega. Dienas laikā vietām stipra snigšana turpinājās Vidzemes rietumu rajonos, tostarp Cēsīs un Siguldā, kur sniega sega palielinājās vēl par dažiem centimetriem.

Februāris

• 2. februāris — pēcpusdienā un vakarā valsts teritoriju no rietumiem šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet atnesot sniegu, brīžiem mēreni stipru snigšanu, kurā redzamība pazeminājās līdz 300-700 m, ceļi daudzviet kļuva sniegoti. Sniega sega vietām palielinājās par dažiem centimetriem.
• 5. februāris — Latvijā sākās otrais aukstuma vilnis 2020./2021. gada ziemā. Naktī teritorijas lielākajā daļā termometra stabiņš noslīdēja zem −10 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika novērota Skrīveru novērojumu stacijā (NS; −17,9 °C), Jelgavas NS (−16,8 °C) un Stendes NS (−16,3 °C). Tikmēr nakts un dienas laikā, pāri valsts centrālajai daļai virzījās līča efekta nokrišņi, nesot intensīvu snigšanu, vietām, īpaši Jelgavas, Ķemeru un Rīgas pusē sniega sega pieauga par 4—9 cm.
• 6. februāris — naktī, debesīm skaidrojoties, tika novērots stiprs sals, daudzviet gaisa temperatūra pazeminājās līdz −20, −24 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika novērota Jelgavas novērojumu stacijā Staļģenē, −28,5 °C. Galvaspilsētas centrā gaiss atdzisa līdz —13,2 grādiem.
• 7. februāris — naktī viszemākā gaisa temperatūra tika fiksēta valsts austrumu daļā — Daugavpilī termometra stabiņš noslīdēja līdz −26,5 °C atzīmei, bet Ainažos gaiss atdzisa līdz −24,9 °C. Arī citviet, galvenokārt austrumos, gaisa temperatūra bija no −20 līdz −24 grādiem. Rīgas lidostā īsi pēc saullēkta gaisa temperatūra pazeminājās līdz −21 grādam, galvaspilsētas centrā −14,4 °C. Tikmēr Liepājā, Pāvilostā un Mērsragā naktī intensīvi sniga.
• 8. februāris — stiprākais sals valdīja valsts dienvidu daļā, kur naktī viszemākā gaisa temperatūra fiksēta Daugavpils novērojumu stacijā, kur termometra stabiņš noslīdēja līdz −27 grādiem. Jelgavas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz −25,3 °C, bet Bauskas novērojumu stacijā gaisa temperatūra sasniedza −24,6 °C. Citviet valstī gaiss atdzisa līdz −10, −20 grādiem, vēsāks bija Piedrujā (−22,5 °C) un Rucavā (−21,4 °C). Rīgā termometra stabiņš pazeminājās līdz −14,9 °C, bet vissiltākais bija Kolkā, −5,4 °C.
• 12. februāris — no rīta debesis virs Latvijas bija daļēji apmākušās un vietām nedaudz sniga. Gaisa temperatūra piecos rītā Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) novērojumu tīklā bija no −6,5 grādiem Kolkā līdz −19,2 grādiem Skrīveros. Sniega segas biezums novērojumu staciju laukumos bija no deviņiem centimetriem Ventspils ostā līdz 31 centimetram Siguldā, 32 centimetriem Alūksnē un 35 centimetriem Dagdā, tai skaitā 20 centimetri Rīgas centrā. Valstī pūta lēns ziemeļu vējš, Latgalē tas bija mērens, bet vietām valstī iestājās bezvējš. Rīgā debesis bija apmākušās, pūta ziemeļaustrumu vējš trīs metri sekundē. Gaisa temperatūra plkst. 5 bija −13 grādi pilsētas centrā un −19 grādi lidostā.
• 13. februāris — nakts otrajā pusē valstī tika novēroti lieli temperatūras kontrasti. Daudzviet Sēlijas un Vidzemes austrumu daļā, kā arī Latgalē gaisa temperatūra pazeminājās līdz −17, −19 grādiem, tikmēr Ventspils lidostā termometra stabiņš paaugstinājās līdz +1 grādam. Savukārt vietām valsts centrālajos rajonos, tai skaitā arī Rīgā un tās apkārtnē, kā arī Vidzemē, tika novērots sasalstošs lietus.
• 14. februāris — dienā pāri Kurzemes centrālajai un rietumu daļai, kā arī Zemgales rietumu daļai virzījās nokrišņu zona, daudzviet atnesot snigšanu, vietām — stipru. Kurzemes centrālajā un austrumu daļā vietām no rīta sniga spēcīgi, redzamība stiprajā sniegā samazinājās līdz 400 metriem. Pēc snigšanas biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās izveidojās Saldū — 35 cm, kur sniega sega palielinājās par 13 cm, bet Kuldīgas meteoroloģiskajā stacijā — par 5 cm, no 12 līdz 17 cm. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 9 cm Rucavā un Ventspils ostā, līdz 31 cm Siguldā, 33 cm Alūksnē un 34 cm Dagdā.
• 18. februāris — tika aizvadītā kārtējā auksta nakts, daudzviet valstī gaisa temperatūra pazeminājās zem −20 grādiem, bet zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpilī, kur termometra stabiņš noslīdēja līdz −27,4 °C, savukārt Vidzemes augstienē esošajos Zosēnos sals sasniedza −26 grādus. Tikmēr Bauskā tika uzstādīts jauns vietējas nozīmes aukstuma rekords, tur gaisa temperatūra pazeminājās līdz −21,6 °C (iepriekšējais rekords bija 1954. gadā, kad temperatūra sasniedza −20 grādus). Citās LVĢMC novērojumu stacijās temperatūra noslīdēja līdz pārsvarā −14, −24 grādiem, bet siltāks bija Rīgas līča piekrastē Kurzemē: Mērsragā −12,9 grādi, bet Kolkā tikai −8,9 grādi. Lai gan arī galvaspilsētā meteorologi solīja salu līdz pat −22 grādiem, tomēr pateicoties tam, ka debesis bija daļēji apmākušās, temperatūra pilsētas centrā pazeminājās tikai līdz −13,8 °C un nepilniem −20 grādiem Pierīgā.

Ledus un sniega gabali Daugavgrīvā, 2021. gada 19. februāris

• 19. februāris — minimālā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās Latvijas teritorijā bija no −12,8 grādiem Liepājā un Pāvilostā līdz −26,5 grādiem Daugavpilī. Savukārt Madonā, termometra stabiņam pazeminoties līdz −23,9 °C un tika pārspēts 19. februāra aukstuma rekords.
• 20.—21. februāris — Latvijā pakāpeniski iestājās atkusnis. Kurzemes piekrasti (Rucava, Liepāja) tas sasniedza 20. februārī, plkst. 10:00 no rīta, savukārt valsts centrālajos rajonos, tostarp galvaspilsētā, atkusnis iestājās plkst. 20:00. Valsts austrumus un Krievijas pierobežu tas sasniedza nākamās dienas plkst. 7:00 no rīta.
• 21. februāris:
  • Siltākā diena kopš decembra. Visā valstī termometra stabiņš pakāpās virs +2 grādiem, līdz ar to vietām Kurzemē un valsts centrālajā daļā iestājās meteoroloģiskais pavasaris. Plkst. 13:00 augstākā gaisa temperatūra bija +6,4 grādi Mērsragā un +6,8 grādi Kolkā. Galvaspilsētā gaiss iesila līdz +5 grādiem.
  • Arī Rīgā iestājās meteoroloģiskais pavasaris — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs 0 °C.
• 22. februāris — lielākajā Latvijas daļā tika piedzīvota pirmā pavasarīgā diena, kad visā valsts teritorijā, izņemot atsevišķus piekrastes rajonus un Vidzemes ziemeļus, termometra stabiņš paaugstinājās virs +5 grādiem. Spoži spīdot saulei, augstākā gaisa temperatūra tika novērota Saldus novērojumu stacijā, kur pēcpusdienā gaiss iesila līdz +12,2 °C, un tas ir šīs novērojuma stacijas 22. februāra maksimālās gaisa temperatūras rekords. Daudzviet gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +7, +10 grādiem, šī diena kļuva par siltāko kopš novembra un par pirmo 2021. gadā, kad temperatūra sasniedza +10 grādu atzīmi. Tikmēr vakarpusē no Rīgas jūras līča ieplūda auksta un mitra gaisa masa, Rīgā un vietām citviet valstī izveidojās bieza migla.
• 25. februāris — no dienvidrietumiem Latvijas teritoriju sasniedza ļoti siltas gaisa masas, izraisot strauju gaisa temperatūras kāpumu, daudzviet valsts rietumu daļā termometra stabiņš paaugstinājās līdz +10, +13 grādiem un vairākās novērojumu stacijās tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Jau pusdienlaikā Kolkā gaisa temperatūra sasniedza +12,4 °C, pārspējot 25. februāra siltuma rekordu, bet pēcpusdienā temperatūra turpināja paaugstināties, sasniedzot maksimumu +14,3 °C, un tā bija pirmā reize zināmajā vēsturē, kad termometra stabiņš paaugstinājās tik augstu tik agri pavasarī, līdz ar to tika pārspēts arī Latvijas 25. februāra siltuma rekords. Iepriekš agrākais datums, kad temperatūra pārsniedza +14 grādu atzīmi, bija 1989. gads, kad 26. februārī Liepājā temperatūra sasniedza +15,5 grādus, kas ir arī visas Latvijas februāra absolūtais maksimālās temperatūras rekords. Rīgā gaiss iesila līdz +11,3 °C, taču galvaspilsētā siltuma rekords netika pārspēts, jo 1990. gadā šajā datumā bija precīzi +12 grādi. Visā valsts teritorijā gaisa temperatūra pārsniedza +5 grādus, un šī bija siltākā diena kopš 2020. gada 3. novembra, kad Ventspilī temperatūra sasniedza +14,9 grādus.
• 28. februāris — daudzviet Latvijā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +5, +9 grādiem, un divās novērojumu stacijās tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi — Rucavā gaiss iesila līdz +8,6 °C, bet Rūjienā — līdz +9,1 °C.

Marts

• 1. marts — termometra stabiņam Mērsragā sasniedzot +13,0 °C, 1. marts kļuva par siltāko novērojumu vēsturē. Iepriekš augstākā gaisa temperatūra šajā datumā tika fiksēta 1959. gadā, kad Rīgā tā sasniedza +12,8 grādus. Vietējas nozīmes siltuma rekordi sasniegti kopumā 15 LVĢMC novērojumu stacijās. Lielākajā valsts daļā gaiss iesila līdz +7, +12 grādiem, vienīgi Latgalē un atklātas jūras krastā Kurzemē bija jūtami vēsāks. Plkst. 14:00 Liepājā, Rucavā un Ventspilī gaisa temperatūra sasniedza tikai +3 grādus, bet Daugavpilī, Dagdā un Rēzeknē bija +5, +6 grādi.
• 3. marts — pavasara palu ūdens līmeņa maksimums Gaujas lejtecē tika sasniegts plkst. 16:15, kad ūdens līmenis virs LVĢMC novērojumu stacijas nulles atzīmes bija 325 cm jeb 2,29 m pēc Latvijas normālās augstuma sistēmas. Pavasara palu maksimums augstāks par šī gada sasniegto bija tikai 1968. gadā (335 cm virs novērojumu stacijas nulles atzīmes). Lielajos 21. gadsimta plūdu gados 2010., 2011. un 2013. gadā maksimālās pavasara palu ūdens līmeņa atzīmes bija attiecīgi 306, 302 un 301 cm.
• 5. marts — aktīvas konvekcijas rezultātā, virs Rīgas jūras līča veidojās sniega mākoņi un pūšot R, ZR vējam, tie virzījās pāri valsts rietumu un centrālajai daļai, vietām, īpaši Kurzemē, atnesot īslaicīgu, bet intensīvu snigšanu un puteni, dažviet, piemēram, Skrundas apkārtnē, izveidojās bieza sniega kārta. Visbiezākā sniega sega saglabājās Alūksnē — 9 cm.
• 7. marts — lielāko valsts daļu, no ZR šķērsoja gubumākoņi, kas bija saistīti ar aktīvo atmosfēras fronti un nesa īslaicīgus nokrišņus, sniegu, brīžiem stipru snigšanu un puteni. Daudzviet no jauna izveidojās sniega sega. Visvairāk sniga Vidzemē, no rīta Priekuļos sniega segas biezums sasniedza 13 cm, bet plkst. 10:00 Zosēnos — 14 cm. Sniegu daudzviet pavadīja ļoti brāzmains vējš, no rīta Ainažos sniega mākoņi atnesa vēja brāzmas līdz 22 m/s, bet Priekuļu meteostacijā zem tā paša mākoņa tika reģistrētas vēja brāzmas līdz 23 m/s.
• 9. marts — naktī, debesīm skaidrojoties, vietām valsts austrumu daļā gaiss atdzisa līdz −20, −22 grādiem. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Zosēnos (−21,8 °C) un Madonā (−20,2 °C).
• 12. marts — no rietumiem, nakts laikā valsts teritoriju sāka šķērsot plaša un aktīva atmosfēras fronte, atnesot sniegputeni. No rīta daudzviet Latvijā sniga un putināja, redzamība sniegputenī vietām samazinājās līdz 500 metriem, dienvidu, dienvidaustrumu vējš brāzmās daudzviet pūta ar ātrumu līdz 11-18 m/s. Dienā visā valstī iestājās atkusnis, sniegs pārgāja lietū, dienas pirmajā pusē vietām vēl Vidzemē un Latgalē turpinājās snigšana.
• 16. marts — vakarā, vietām, galvenokārt Latvijas piekrastes rajonos izveidojās bieza migla ar redzamību līdz 100-500 metriem.
• 19. marts — valsts lielāko daļu no rīta pārklāja 1—6 cm bieza sniega sega, dziļākais sniegs saglabājās vien Alūksnes pusē. Tikmēr Vidzemē gaiss atdzisa līdz -9 grādiem.
• 20. marts — Latvijā atkal pastiprinājās sals, naktī visā valsts teritorijā gaisa temperatūra noslīdēja zem −6 grādiem, bet vietām Vidzemē, debesīm skaidrojoties, termometra stabiņš pazeminājās līdz nepilniem −16 grādiem.
• 24. marts — daudzviet valsts austrumu daļā, spoži spīdot saulei, gaiss iesila līdz +11 grādiem, tikmēr Kurzemē un valsts centrālajos rajonos mākoņu dēļ nebija siltāks par +2, +5 grādiem.
• 27. marts — tika aizvadīta ļoti silta diena, jau pirms plkst. 10:00 gaisa temperatūra vietām Kurzemē paaugstinājās līdz +11 grādiem. Lielākajā valsts daļā gaiss iesila līdz +12, +15 grādiem, vienīgi Kolkā termometra stabiņš nepārsniedza +10 grādu atzīmi, augstākā gaisa temperatūra valstī bija +16,4 °C Liepājā un +16,1 °C Ventspilī, un tas ir lielākais siltums Latvijā kopš oktobra sākuma. Kopumā tika pārspēti 5 maksimālās gaisa temperatūras rekordi (Liepājā, Ventspilī, Rīgā, Skultē, Ainažos), bet viens atkārtots — Mērsragā. Galvaspilsētā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +15,1 °C (iepriekšējais rekords reģistrēts tālajā 1903. gadā). 27. marta siltuma rekords visā Latvijā netika labots, tas ir +18 grādi 2007. gadā.
• 30. marts — valsts centrālajā daļā, kā arī Kurzemē un vietām Latvijas austrumu rajonos termometra stabiņš pārsniedza +10 grādu atzīmi, augstākā gaisa temperatūra tika novērota Mērsragā, kur gaiss iesila līdz +14,8 °C. Rīgā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +12,7 °C.

Aprīlis

• 1. aprīlis — naktī un no rīta Latvijai pāri virzījās aukstā atmosfēras fronte, atnesot sev līdzi nokrišņu zonu, lietu, kas daudzviet Kurzemē, valsts centrālajos rajonos un Sēlijā pārgāja slapjā sniegā, sniegā. Pēcpusdienā, sākot no ziemeļrietumiem, debesis skaidrojās un spīdēja saule.

Laika apstākļu kontrasti Rūjienā, 2021. gada 3. aprīlī

• 3. aprīlis — daļu valsts teritorijas šķērsoja nokrišņu mākoņi, daudzviet atnesot lietu, vietām arī slapju sniegu, savukārt Rūjienā tika novērota īslaicīga, bet intensīva snigšana, kurā redzamība pazeminājās zem 1000 metriem. Tāpat Rūjienā no rīta tika reģistrēta gan krašņs saullēkts, gan arī bieza migla.
• 5. aprīlis — no rietumiem Latviju sasniedza aukstā atmosfēras fronte, ko izraisīja arktiska gaisa masas ieplūšana. Agri no rīta dienvidu, dienvidrietumu vēja ātrums brāzmās valsts lielākajā daļā sasniedza 12-17 m/s, Ventspilī — 21 m/s, vēlāk Ventspils ostā tika reģistrētas vēja brāzmas līdz pat 25 m/s. Dienā valsts teritoriju šķērsoja plaša nokrišņu zona, nesot mērenu lietu, kas Kurzemē, vakarpusē arī valsts centrālajā daļā pārgāja slapjā sniegā, lokāli tika novērota stipra snigšana. Nokrišņu dēļ vietām rietumu un centrālajos rajonos gaisa temperatūra strauji pazeminājās līdz 0 °C. Dažviet izveidojās neliela sniega kārta.
• 6. aprīlis — aktīvas konvekcijas rezultātā, virs Latvijas veidojās lieli gubumākoņi, daudzviet Zemgalē, valsts centrālajā daļā un Vidzemē atnesot īslaicīgus nokrišņus, tostarp lokālas lietusgāzes, krusu, puteni un sniega graudus, dažviet nokrišņu laikā fiksētas arī vairākas zibens izlādes. Līdz ar to šīs bija pirmais pavasarīgais pērkona negaiss 2021. gadā. Kopumā Latvijas teritorijā tika reģistrētas aptuveni 100 zibens izlāžu.
• 7. aprīlis — no rīta daudzviet Latgalē, tostarp Rēzeknē, Krāslavā un Aglonā tika novērota snigšana, vietām intensīva, vairākās vietās izveidojās vairākus centimetrus bieza sniega kārta, Krāslavas apkārtnē uzsniga vairāk nekā 10 cm sniega. Savukārt pēcpusdienā, attīstoties gubumākoņiem, Latgales dienvidos (aptuveni 30 km uz A no Daugavpils) tika reģistrēts pērkona negaiss.
• 9. aprīlis — daudzviet pūta stiprs vējš, dienvidrietumu, dienvidu vēja brāzmas Kurzemē, kā arī Rīgā sasniedza 20-23 m/s, savukārt visstiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas Ventspilī — 25 m/s.
• 11. aprīlis — lielākajā Latvijas daļā gaisa temperatūra naktī noslīdēja zem nulles, savukārt Dobeles novērojumu stacijā, termometra stabiņam pazeminoties līdz −4,7 °C, tika pārspēts 1985. gada uzstādītais 11. aprīļa minimālās gaisa temperatūras rekords, līdzīga gaisa temperatūra tika reģistrēta arī Siguldā. Tikmēr pēcpusdienā Daugavpilī gaiss iesila līdz +17 grādiem.
• 12. aprīlis — dienas otrajā pusē Daugavpilī gaiss iesila līdz +19,1 °C. Lielākajā valsts daļā temperatūra paaugstinājās līdz +14, +18 grādiem, tostarp Rīgā reģistrēti nepilni +18 grādi, bet krietni vēsāks pēcpusdienā kļuva daudzviet jūras piekrastē Kurzemē, jo, iegriežoties rietumu vējam, no jūras puses ieplūda aukstāks gaiss. Plkst. 17:00 Liepājā un Ventspilī bija tikai +5 grādi.
• 18. aprīlis — pirmo reizi 2021. gadā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza +20 grādu atzīmi, šī atzīme sasniegta Liepājas, Rucavas, Jelgavas, Bauskas, Rīgas un Daugavpils novērojumu stacijās. Savukārt Ainažos, termometra stabiņam paaugstinoties +18,7 °C, tika uzstādīts jauns 18. aprīļa dienas maksimālās gaisa temperatūras rekords.
• 24. aprīlis — gubumākoņiem virzoties pāri Latvijai, vietām tika novērots slapjš sniegs, atsevišķās vietās, piemērām, Dagdā izveidojās neliela, īslaicīga sniega kārta.
• 25. aprīlis — naktī daudzviet valstī tika novērots slapjš sniegs, sniegs, no rīta Latvijas rietumu un austrumu daļā izveidojās neliela sniega sega, biezākā tā izveidojās Vidzemes augstienē.
• 28. aprīlis — ļoti dzestrs rīts, debesīm skaidrojoties, plkst. 06:00 gaisa temperatūra starptautiskā lidostā "Rīga" pazeminājās līdz −3 grādiem, bet Liepājas lidostā līdz pat −4 grādiem. Savukārt Liepājas novērojumu stacijā, termometra stabiņam noslīdot līdz —2,8 °C, tika atkārtots 28. aprīļa minimālās gaisa temperatūras rekords.
• 30. aprīlis — nakts laikā Latviju no dienvidiem sasniedza plaša nokrišņu zona, no rīta un dienas pirmajā pusē tikpat kā visā valsts teritorijā atnesot ilgstošu, brīžiem arī stipru lietu, Latgalē kopā ar pērkona negaisu, dienas vidū stiprākie nokrišņi tika novēroti daudzviet Zemgalē un Vidzemē. Līdz plkst. 16:00 visvairāk nolija Zosēnos (20,9 mm), Gulbenē (18 mm), Rucavā (17,9 mm) un Alūksnē (15,6 mm). Vietām nolija vairāk nekā puse no aprīļa nokrišņu normas, bet atsevišķās novērojumu stacijās valsts ziemeļos nokrišņu nebija vispār. Pēcpusdienā, sākot no ziemeļrietumiem nokrišņi norima un debesis noskaidrojās.

Maijs

• 2. maijs — zem skaidrām debesīm, lielākajā Latvijas daļā gaisa temperatūra naktī pazeminājās zem nulles, saullēktā Mērsragā termometra stabiņš noslīdēja līdz –4,5 °C, un tika uzstādīts jauns 2. maija minimālās gaisa temperatūras rekords šajā novērojumu stacijā.
• 3. maijs:
  • No dienvidiem Latviju sasniedza ļoti aktīvs un plašs ciklons, tā ietekmē naktī valsts teritoriju sāka šķērsot plaša un spēcīga nokrišņu zona, visos reģionos, izņemot lielu daļu Kurzemes, atnesot ilgstošu un vietām arī stipru lietu, daudzviet Vidzemē tika novērots arī slapjš sniegs, brīžiem sniga stipri, vietām izveidojās neliela, īslaicīga sniega kārta. Līdz plkst. 07:00 visvairāk lija valsts centrālajā un austrumu daļā, Bauskā nolija 41,1 mm, kas ir gandrīz maija mēneša nokrišņu norma, Skrīveros — 34,2 mm, Madonā un Zīlānos — 18,9 mm. Dienā nokrišņi valstī turpinājās, saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem nokrišņu daudzums Rīgas centrā līdz plkst. 13:00 sasniedza 11 mm, savukārt lielākais nokrišņu daudzums valstī tika reģistrēts Skrīveros un Bauskā, kur kopumā nolija attiecīgi 44 un 51 mm. Tikmēr Vidzemē tika novērota īslaicīga snigšana, Cēsīs un Siguldā — spēcīga.
  • Atsevišķos rajonos, it īpaši Rīgā un tas apkārtnē, pūta ļoti brāzmains Z vējš, līdz plkst. 13:00 vēja ātrums brāzmās Rīgā sasniedza 19 m/s pilsētas centrā, 21 m/s Daugavgrīvā un 22 m/s Kundziņsalā. Vēja brāzmas līdz 19 m/s tika reģistrētas arī Ainažos un Bauskā. Līdz pēcpusdienai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma 23 izsaukumus uz vēja radītu postījumu novēršanu, no saņemtajiem izsaukumiem 21 tika reģistrēts galvaspilsētā, vairums izsaukumu saistīti ar nolauztiem vai aizlauztiem kokiem.

Lieli viļņi Daugavgrīvā stipra vēja dēļ, 2021. gada 3. maijs

• 5. maijs — virs Latvijas veidojās gubu lietusmākoņi, daudzviet valsts centrālajos rajonos un Vidzemē atnesot īslaicīgas lietusgāzes, krusu un pērkona negaisu, visvairāk negaisa mākoņu izveidojās uz austrumiem no Rīgas. Kopumā valsts teritorijā tika reģistrētas ap 500 zibens izlādes.
• 9. maijs — naktī un agri no rīta daudzviet Latvijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz 0, –3 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika novērota Madonas novērojumu stacijā, kur termometra stabiņš pazeminājās līdz –3,1 °C, bet Rīgas lidostā nakts izskaņā tika reģistrēti –3 grādi, tur neoficiāli tika pārspēts galvaspilsētas 9. maija aukstuma rekords (lai gan oficiālā meteostacija atrodas pilsētas centrā, kur bija +2 grādi). Jelgavas novērojumu stacijā, temperatūrai noslīdot līdz –2,6 °C, tika pārspēts 9. maija aukstuma rekords, savukārt Skrīveru novērojumu stacijā, termometra stabiņam sasniedzot –1,9 °C, tika atkārtots 9. maija minimālās gaisa temperatūras rekords.
• 10. maijs — tika piedzīvota pirmā vasarīga diena, valdīja sauss un saulains laiks, pūšot D, DA vējam, tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +24 grādiem, vienīgi vietām Ziemeļkurzemes piekrastē bija vēsāks, jo vējš pūta no jūras puses. Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Kurzemes piekrastē, tostarp Liepājas un Pāvilostas apkārtnē, kur gaiss iesila līdz +25, +26 grādiem, un šī bija pirmā reize 2021. gadā, kad Latvijā sasniegta +25 grādu atzīme. Tikmēr Kolka piedzīvoja straujas temperatūras izmaiņas, līdz plkst. 14:30 tur termometra stabiņš sasniedza vien +13 grādus, jo vējš pūta no jūras puses, bet, tam iegriežoties no sauszemes, stundas laikā gaisa temperatūra paaugstinājās par vairāk nekā 10 grādiem, sasniedzot +23,8 °C, tādējādi uzstādot jaunu Kolkas novērojumu stacijas 10. maija maksimālās gaisa temperatūras rekordu.
• 11. maijs — teju visā Latvijas teritorijā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +23, +27 grādiem, trijās novērojumu stacijās tika pārspēti 11. maija maksimālās gaisa temperatūras rekordi — Ainažu novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +26,7 °C (iepriekšējais rekords 1963. gadā, +24,5 °C), Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +26,1 °C (iepriekšējais rekords 1981. gadā, +22,9 °C), Skultes novērojumu stacijā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +26,1 °C (iepriekšējais rekords 1963. gadā, +25,7 °C).
• 12. maijs — pēcpusdienā Ainažos gaisa temperatūra sasniedza +28,1 °C, un tā bija augstākā gaisa temperatūra šajā siltuma vilnī, kas sākās 10. maijā. Karstākais laiks valdīja Vidzemes un Kurzemes rietumos, tostarp Rīgā, kur temperatūra sasniedza +26, +28 grādus, citviet valstī temperatūra paaugstinājās līdz +21, +25 grādiem, vēsāks bija tikai Kolkā, kur termometra stabiņš sasniedza +16 grādu atzīmi, jo vējš tur nesa vēsumu no Rīgas līča vēl neiesilušajiem ūdeņiem. Trijās novērojumu stacijās tika pārspēti 12. maija maksimālās gaisa temperatūras rekordi, Ventspilī un Pāvilostā, temperatūrai paaugstinoties līdz +26,7 °C, tika pārspēti attiecīgi 2002. un 1996. gada rekordi (+25,1 °C un +27,2 °C). Vēl viens rekords tika pārspēts Dobelē, +26,5 °C (iepriekšējais rekords 1981. gadā, +26,4 °C).
• 14. maijs — daudzviet Kurzemē tika reģistrētas īslaicīgas lietusgāzes, vietām ar krusu un pērkona negaisu, Rucavas un Liepājas apkārtnē nolija 10–12 litri ūdens uz kvadrātmetru, kas ir aptuveni 25% no visa mēneša klimatiskās normas. Savukārt pievakarē Rucavas pusē tika novērots virpuļviesulis.
• 18. maijs — no dienvidaustrumiem Latviju šķērsoja ar ciklonu saistīta plaša nokrišņu zona, daudzviet, īpaši valsts centrālajos un austrumu rajonos atnesot ilgstošu, vietām arī stipru lietu. Nokrišņu dēļ Ainažos, Bauskā, Mērsragā, Skultē un Rīgā maksimāla gaisa temperatūra bija tikai +11, +12 grādi, bet Rēzeknē un Rucavā gaiss iesila līdz +19, +20 grādiem. Lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Skultē — 17 mm un Ainažos — 16 mm, savukārt valsts austrumu daļā tika fiksētas ap 50 zibens izlādes.
• 19. maijs — pēc intensīva lietus, diennakts nokrišņu daudzums Ainažos sasniedza 37 mm, bet Rīgā — 19 mm.
• 23. maijs — valsts centrālo un austrumu daļu šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet nesot ilgstošu lietu, līdz plkst. 07:00 visvairāk lija Vidzemes pusē, lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Madonā — 20 mm, Zosēnos nolija 16 mm, Gulbenē un Priekuļos — 15 mm. Līdz pēcpusdienai Latvijas austrumos turpinājās nokrišņi, plkst. 14:00 Zosēnu meteostacijā nokrišņu daudzums sasniedza 37 mm. Dažās Vidzemes upēs ūdens līmenis paaugstinājās par vairāk nekā pusmetru.
• 26. maijs — aktīva ciklona ietekmē Latviju no dienvidiem šķērsoja plaša lietus zona, naktī un brīžiem arī dienā daudzviet ilgstoši un stipri lija, visintensīvākās lietusgāzes tika fiksētas Kurzemē un vietām Vidzemē. Intensīvo lietavu rezultātā Kolkā nolija visa maija mēneša norma, dažās citās novērojumu stacijās, tostarp arī Rīgā, gandrīz puse no mēneša normas, appludinot zemākās vietas. No 25. maija vakara līdz plkst. 15:00 kopējais nokrišņu daudzums Rīgas centrā sasniedza 29 mm, vēl lielāks nokrišņu daudzums diennakts laikā reģistrēts Kolkas novērojumu stacijā — 42 mm.
• 28. maijs — agri no rīta, vietām valsts austrumu daļā izveidojās bieza migla, kurā redzamība pazeminājās līdz 100-500 metriem.
• 31. maijs — Madonas novērojumu stacijā agrā rītā tika uzstādīts jauns 31. maija minimālās gaisa temperatūras rekords, termometra stabiņam noslīdot līdz +1 grādam. Rīgas lidostā saullēktā tika reģistrēti +2 grādi (+2 grādi ir arī 31. maija aukstuma rekords galvaspilsētā no 1929. gada), galvaspilsētas centrā tobrīd bija +8 grādi, bet Daugavgrīvā +9 grādi. Arī Ventspilī gaisa temperatūra bija no +1 grāda lidostā līdz +8 grādiem ostā, līdzīgi arī Liepājā.

Jūnijs

• 2. jūnijs — Latvijā, tajā skaitā Rīgā, iestājās meteoroloģiskā vasara — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs +15 °C.
• 7. jūnijs — ūdens temperatūra jūrā vietām paaugstinājās līdz +20 grādiem, siltākais ūdens tika novērots Latvijas piekrastē, Rīgas līča rietumos un dienvidos — posmā no Kolkas līdz Ādažu novadam. Šajā piekrastes daļā, tajā skaitā peldvietās Jūrmalā un Rīgā, jūras ūdens iesila līdz +16, +20 grādiem. Saulkrastu un Limbažu novadā, kā arī atklātas jūras piekrastē Kurzemē ūdens temperatūra bija vien +9, +14 grādi.
• 8. jūnijs — daudzviet valsts austrumu rajonos, Vidzemē un Zemgales austrumu daļā, sākot ar pēcpusdienu izveidojās lieli gubu-lietus mākoņi, nesot īslacīgu, bet stipru lietu ar pērkona negaisu, brīžiem tika novērotas intensīvas pērkona lietusgāzes, vietām ar krusu un brāzmainu vēju. Stipro lietusgāžu rezultātā, Zīlānu meteostacijā, uz Jēkabpils pilsētas ziemeļaustrumu robežas, nokrišņu daudzums īsā laikā sasniedza 21 mm. Rīgā un citviet piekrastē saglabājās sauss un pārsvarā saulains laiks.
• 10. jūnijs — no rīta Vidzemes rietumu daļā, Zemgales austrumos, kā arī Liepājas apkārtnē bija izveidojusies bieza migla.
• 11. jūnijs — pēcpusdienā daudzviet, it sevišķi valsts rietumu un centrālajā daļā tika novērotas īslaicīgas, bet stipras pērkona lietusgāzes, brāzmains vējš un krusa. Pēc plkst. 15:00 arī Rīgu pārsteidza pērkona negaiss ar stiprām lietusgāzēm, dažas galvaspilsētas ielas tika applūdinātas, īpaši Pļavnieku un Ķengaraga pusē, tostarp arī Krasta iela.
• 12. jūnijs — no rietumiem Latvijas teritoriju šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, atnesot lietusgāzes, vietām stipras, pērkona negaisu un krasas vēja brāzmas. Ventspilī trīs stundu laikā nolija 14 mm, Liepājā — 12 mm, bet Stendē stundas laikā nokrišņu daudzums sasniedza 5 mm. Vēja brāzmas Liepājā sasniedza 14 m/s. Vakarpusē arī Rīgu sasniedza aukstā fronte.
• 18. jūnijs — Latvijā sākās pēdējo trīs gadu laikā intensīvākais karstuma vilnis. Lielākajā valsts daļā, vējam iegriežoties no dienvidiem-dienvidrietumiem, termometra stabiņš paaustinājās virs +27 grādiem, vēsākais laiks valdīja vietām piekrastē un valsts austrumu rajonos, tikmēr īsi pēc plkst. 15:00 Mērsragā pirmo reizi 2021. gadā gaisa temperatūra sasniedza +30 grādus. Savukārt trijās meteoroloģisko novērojumu stacijās (Mērsragā, Kolkā un Pāvilostā) tika pārspēti 18. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekordi.
• 19. jūnijs — anticiklona ietekmē, visā valsts teritorijā valdīja sauss, saulains un karsts laiks, daudzviet gaiss sakarsa līdz +27, +32 grādiem, augstākā temperatūra tika novērota Mērsraga novērojumu stacijā, kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz +31,6 °C, un Pāvilostā, +31,0 °C. Skrīveru un Daugavpils novērojumu stacijās, gaisa temperatūrai sasniedzot attiecīgi +29,5 °C un +30,0 °C, tika pārspeti 19. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +30 grādiem, LU meteoroloģisko novērojumu stacijā pilsētas centrā termometra stabiņš pēcpusdienā paaugstinājās līdz +30,2 °C, bet galvaspilsētas ziemeļu daļā, Daugavgrīvā — līdz +30,6 °C.
• 20. jūnijs:
  • Naktī Rīgas centrā gaisa temperatūra saglabājās virs +20 grādiem — tika piedzīvota pirmā tropiskā nakts 2021. gada vasarā. Piecos rītā gaisa temperatūra galvaspilsētā bija no +18 grādiem starptautiskajā lidostā līdz +21 grādam pilsētas centrā un Daugavgrīvā. Liepājas ostā jau otro nakti pēc kārtas gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +20 grādiem, minimālā gaisa temperatūra ap +20 grādiem bija arī Zvejniekciemā. Zemākā gaisa temperatūra plkst. 5:00 bija +13 grādi Madonas novērojumu stacijā.
  • Lielākajā Latvijas daļā tika sasniegts jauns 20. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords, turklāt piecās novērojumu stacijās tika pārspēti arī mēneša otrās dekādes rekords. Visaugstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Mērsragā — +33,0 °C, un tas ir jauns 20. jūnija karstuma rekords visā Latvijā. Līdz šim augstākā gaisa temperatūra, kas Latvijas teritorijā reģistrēta 20. jūnijā, bija +32,1 grāds pirms 104 gadiem — 1917. gadā Rīgā. Valsts lielākajā daļā gaiss sakarsa līdz +30, +32 grādiem, 20. jūnija karstuma rekordi tika pārspēti 19 novērojumu stacijās; tas nav labots vienīgi Rīgā, Ainažos, Rēzeknē un Ventspilī. Alūksnes, Jēkabpils, Madonas, Pāvilostas un Rūjienas novērojumu stacijās tika laboti arī jūnija otrās dekādes tveices rekords, savukārt Rucavā un Skrīveros šie rekordi ir atkārtoti.

Gada pārskats

Gaisa temperatūra

Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums, maksimums (°C) un vidējā temperatūra pa dekādēm.

Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem.

2021. gada gaisa temperatūras rādītāji pa dekādēm Latvijā. (°C)
Mēnesis	Janvāris			Februāris			Marts			Aprīlis			Maijs			Jūnijs
Dekāde	1	2	3	1	2	3	1	2	3	1	2	3	1	2	3	1	2	3
Absolūtais maksimums (°C)	3,5	3,7	6,8	4,1	3,8	14,3	13,0	8,6	16,4	13,1	20,1	16,9	26,1	28,1	20,1	27,3	33,0
Vidējā temperatūra (°C)	−1,7	−7,9	−0,1	−8,8	−8,4	3,0	−1,1	0,1	4,5	3,1	8,4	4,6	7,1	13,5	11,1	16,7	18,4
Absolūtais minimums (°C)	−12,0	−31,0	−10,9	−28,5	−27,4	−6,5	−21,8	−13,2	−12,2	−5,7	−5,8	−3,7	−4,5	3,5	−0,1	2,7	3,7
Mēnesis	Jūlijs			Augusts			Septembris			Oktobris			Novembris			Decembris
Dekāde	1	2	3	1	2	3	1	2	3	1	2	3	1	2	3	1	2	3
Absolūtais maksimums (°C)
Vidējā temperatūra (°C)
Absolūtais minimums (°C)

Laikapstākļu statistika Rīgā

Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums, maksimums (°C) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša nokrišņu summa (mm), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas diennakts nokrišņu maksimums.

Dati no Rīgas centra meteoroloģiskās novērojumu stacijas.

Temperatūra Mēnesis Minimums Datums Maksimums Datums Vidējā mēneša un dekādes temp. Janvāris −17,8 °C 17. janvāris +4,9 °C 24. janvāris −2,4 °C +1,1 −0,9 −7,3 +0,5 Februāris −15,7 °C 19. februāris +11,3 °C 25. februāris −4,1 °C −0,7 −7,4 −7,1 3,9 Marts −7,1 °C 9. marts +15,1 °C 27. marts +4,1 °C +4,0 0,3 1,0 3,1 Aprīlis −1,4 °C 6. aprīlis +20,0 °C 18. aprīlis +6,9 °C +1,9 7,3 5,7 7,6 Maijs +0,9 °C 9. maijs +26,8 °C 12. maijs +11,7 °C +0,1 8,3 14,6 12,2 Jūnijs  — °C  — °C °C Jūlijs  — °C  — °C °C Augusts  — °C  — °C °C Septembris  — °C  — °C °C Oktobris  — °C  — °C °C Novembris  — °C  — °C °C Decembris  — °C  — °C °C

Nokrišņi Summa 1. 2. 3. Diennaktī Datums 52,9 mm 4,1 10,5 38,3 9,5 mm 30. janvāris 11,9 mm 10,3 0,5 1,1 3,8 mm 10. februāris 30,3 mm 8,8 17,3 4,2 7,3 mm 14. marts 23,2 mm 4,3 0,4 18,5 12,7 mm 30. aprīlis 90,6 mm 22,6 25,8 42,2 28,2 mm 26. maijs  — mm  — mm  — mm  — mm  — mm  — mm  — mm

Gaisa temperatūras fakti Rīgā

Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte".

Zemākā gaisa temperatūra dienā:

• −12,1 °C — 17. janvāris
• −10,8 °C — 16. janvāris
• −9,9 °C — 10. februāris
• −9,1 °C — 18. februāris
• −8,2 °C — 18. janvāris

Augstākā gaisa temperatūra naktī:

• —
• —
• —
• —
• —

Skatīt arī

• Latvijas klimats
• Rīgas klimats
• 2021. gads Latvijā

Piezīmes un atsauces

Atsauces

• Rakstā ir izmantota Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā publicētā informācija.
• Izmantoti materiāli no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapas.
• Izmantoti materiāli no portāla "Погода и климат" (krieviski)
• Izmantoti materiāli no portāla cliware.meteo.ru (krieviski)
• Izmantoti materiāli no portāla ogimet.com (angliski)

Ārējās saites

• Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs
• Mēneša un gada vidējā gaisa temperatūra Rīgā (1795—2019)
• Mēneša un gada nokrišņu summa Rīgā (1850—2019)
• Diennakts maksimālā nokrišņu summa Rīgā pa mēnešiem (1943—2019)