Sloka (Jūrmala)

Šis raksts ir par Jūrmalas pilsētas daļu. Par citām jēdziena Sloka nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Sloka
Pilsētas daļa
Slokas baznīca
Ģerbonis
Slokas novietojums Jūrmalā
Koordinātas: 56°56′34″N 23°36′53″E
Valsts	Latvija
Pilsēta	Jūrmala
Pirmoreiz minēta	1255. gadā
Miesta tiesības	1785. gadā
Pilsētas tiesības	1878. gadā
Iekļauta Jūrmalā	1959. gadā
Platība
• Kopējā	4,8 km2
Augstums	3 m
Iedzīvotāji (2008)
• kopā	6 013
• blīvums	1 252,7/km²
Sloka Vikikrātuvē

Sloka ir Jūrmalas pilsētas daļa Lielupes kreisajā krastā tās rietumu daļā. No 1878. līdz 1959. gadam Sloka bija atsevišķa pilsēta.

Vēsture

Sloka ir izveidojusies senā Rīgas-Kurzemes-Prūsijas sauszemes ceļa un Lielupes ūdensceļa krustpunktā, savu nosaukumu ieguvusi no Slocenes upītes. 1255. gadā Slokas vārds pirmo reizi tika minēta Zemgales dalīšanas līgumā, saskaņā ar kuru teritorija pie Slocenes kļuva par Livonijas ordeņa īpašumu.

1605.-1608. gadā Poļu-zviedru kara laikā pie Slokas tika uzcelti nocietinājumi. Hercoga Jēkaba valdīšanas laikā šeit izveidoja stikla fabrikas, vara cepli un plānoja rakt tirdzniecības kanālu līdz jūrai. Hercogs Pēteris Bīrons 1783. gada 10. maijā apstiprināja Slokas novada (tagadējās Jūrmalas pilsētas teritorijas) atdalīšanu no Kurzemes un Zemgales hercogistes un pievienošanu Krievijas impērijai.

Slokai ar ķeizarienes Katrīnas II 1785. gada 4. februāra rīkojumu piešķīra miesta tiesības. Zināms, ka tajā laikā Slokā bija 20 mājas. Miestā tika atļauts apmesties no Rīgas izraidītajiem ebrejiem, kam piešķīra Slokas pilsoņu tiesības un ļāva nodarboties ar tirdzniecību. 1812. gada kara laikā pie Slokas notika kaujas starp uzbrūkošo Napoleonam pakļauto Prūsijas karaspēku un Krievijas impērijas armiju.

1844. gadā tika sākta pastāvīga upes tvaikoņu satiksme ar Rīgu, 1851. gadā uzcēla Slokas luterāņu baznīcu, 1867. gadā ierīkoja akmeņlauztuves, 1877. gadā tika atklāta Slokas dzelzceļa stacija. 1878. gadā Slokai piešķīra pilsētas tiesības. Pa Lielupi piepludināto koku pārstrādei 1896. gadā te tika uzcelta Baltijas celulozes fabrika, kura darbojās līdz 1990. gadiem. 1901. gadā vietējā dolomīta pārstrādei tika uzcelta cementa fabrika, kas pa Lielupes ūdensceļu un dzelzceļu piegādāja romancementu Rīgas pilsētas jaunbūvēm.

1905. gada revolūcijas laikā 1906. gada 24. jūnijā Jelgavas un Dobeles kaujiniekiem izdevās uz īsu brīdi ieņemt Slokas dzelzceļa staciju, policijas iecirkni un pastu. Pirmā Pasaules kara laikā Sloka uz vairākiem gadiem kļuva par piefrontes pilsētu, tika nopostīti 456 nami no 567, arī Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada martā-maijā pie Slokas notika kaujas starp 1. Latviešu atsevišķās brigādes un Pētera Stučkas valdībai pakļautajām karaspēka vienībām. 1925. gadā Slokai pievienoja Slokas mācītājmuižas zemi (tagadējo Krastciemu) un Kaugurciemu. Tādējādi pilsētas platība pieauga līdz 16 km².

Sloku un Kaugurciemu 1959. gadā iekļāva Jūrmalas pilsētas sastāvā.

Pirmā pasules kara kapi

Slokas pilsētas kapsētas teritorijā Darba ielā atsevišķi norobežotā kapavietā apglabāti Pirmajā pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās (1915-1917) kritušie 150 latviešu strēlnieki un 180 Sibīrijas krievu strēlnieki. Savukārt kapsētā Varoņu ielā apglabāti ap 150 latviešu strēlnieku, kas krituši Pirmajā pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās (1915-1919), tur uzstādīts arhitekta Eižena Laubes projektēts piemineklis (1923).

Iedzīvotāju skaita izmaiņas Slokā

	1820	1840	1881	1897	1914	1920	1925	1930	1935
Iedzīvotāju skaits	294	525	1360	2114	ap 4600	1974	3552	5285	4651