Čūskas
.jpg)
Čūskas Serpentes (var. Ophidia) ir zvīņrāpuļu kārtas apakškārta. Tā ir aiz ķirzakām otrā lielakā mūsdienu rāpuļu apakškārta. Čūskas savdabīgi mainījies ķirzaku atzarojums, kas pielāgojies rāpošanai uz vēdera un liela laupījuma norīšanai veselā veidā. Visas čūskas ir plēsīgas.
Čūsku morfoloģija
Kā brīvās ekstremitātes, tā arī to joslas un krūšukauls čūskām ir atrofējies (tikai nedaudzām grupām saglabājies rudimentārs iegurnis, bet žņaudzējčūskām - arī pašu pakaļējo ekstremitāšu rudimenti). Čūsku skriemeļi ir vienveidīgas uzbūves, tā ka viss mugurkauls iedalāms tikai divos nodalījumos - vidukļa un astes nodalījumā. Pie visiem vidukļa skriemeļiem ir kustīgas ribas, kuras atduras vēdera vairodziņos. Pēdējos kustina zemādas muskulatūra, un tas palīdz dzīvniekam rāpot. Adaptācija liela laupījuma norīšanai ir čūskām raksturīgais kustīgais savienojums ne tikai starp mutes aparāta kauliem, bet arī starp aukslēju, spārnveida, zvīņas kauliem un šķērskauliem, kurus vienu ar otru saista tikai stipri izstiepjamas saites. Daudzām čūskām ir lieli indes zobi. Tie atrodas uz augšžokļa kauliem, un caur tiem iet kanāls, vai arī tiem ir tikai rieva, pa kuru inde notek, čūskai kožot. Atšķirībā no vairākuma ķirzaku vidusauss dobums un bungādiņa čūskām ir atrofējušies. Plakstiņi ir nekustīgi, savā starpā saauguši, tie ir caurspīdīgi un pārsedz aci līdzīgi pulksteņa stiklam. Klaburčūskām starp aci un nāsi ir labi attīstīti specifiski pāra orgāni - sejas bedrītes. Katra sejas bedrīte sastāv no iekšējās un ārējās kameras, kuras atdala ļoti plāna (0,025 mm) membrāna ar nervu galu tīklojumu. Tie ir maņu orgāni — termolokatori, kas uztver siltuma starus un nosaka sasiluša ķermeņa atrašanās vietu dažu desmitu centimetru attālumā, ja tā temperatūra atšķiras no vides temperatūras vairāk nekā par 0,2°C. Ar šo orgānu čūskas uzmeklē siltasiņu zīdītājus un putnus. Termolokācijas organi ir arī citām čūskām, piemēram, odzēm un žņaudzējčūskām, bet žņaudzējčūskām tie ir nelielu bedrīšu veidā uz augšlūpas.
Čūsku sistemātika
Čūskas, pie kurām pieder apmēram 2700 sugu, iedala 3 virsdzimtās un 19 dzimtās. Latvijā ir zināmas 3 sugas no 2 dzimtām: Parastais zalktis - Natrix natrix un gludenā čūska - Coronella austriaca no zalkšu dzimtas (Colubridae) un parastā odze - Vipera berus no odžu dzimtas (Viperidae).
apakškārta Čūskas (Serpentes)
- virsdzimta: Zemākās čūskas (Henophidia)
- dzimta: Cauruļčūskas (Aniliidae)
- dzimta: Pundurcauruļčūskas (Anomochilidae)
- dzimta: Žņaudzējčūskas (Boidae)
- dzimta: Bolierijas (Bolyeriidae)
- dzimta: Āzijas cauruļčūskas (Cylindrophiidae)
- dzimta: Meksikas pitoni (Loxocemidae)
- dzimta: Pitoni (Pythonidae)
- dzimta: Punduržņaudzējčūskas (Tropidophiidae)
- dzimta: Vairogastes (Uropeltidae)
- dzimta: Starčūskas (Xenopeltidae)
- virsdzimta: Akleņi (Typhlopoidea)
- dzimta: Amerikas akleņi (Anomalepididae)
- dzimta: Slaidie akleņi (Leptotyphlopidae)
- dzimta: Akleņi (Typhlopidae)
- virsdzimta: Augstākās čūskas (Xenophidia)
- dzimta: Kārpčūskas (Acrochordidae)
- dzimta: Atraktaspidīdas (Atractaspididae)
- dzimta: Zalkši (Colubridae)
- dzimta: Indesčūskas (Elapidae)
- dzimta: Jūrasčūskas (Hydrophiidae)
- dzimta: Odzes (Viperidae)