Pāriet uz saturu

Karaspēka grupa "Ziemeļi" (Vērmahts)

Vikipēdijas lapa
Karaspēka grupa "Ziemeļi" (Vērmahts)
Heeresgruppe Nord
Darbība
  • 1939. gada 2. septembris – 1939. gada 10.oktobris
  • 20 June 1941. gada 20. jūnijs – 1945. gada 25. janvāris
  • 1945. gada 25. janvāris – 1945. gada 10. maijs
Valstis Valsts karogs: Vācijas Impērija Nacistiskā Vācija
Komandieri
Ievērojami
komandieri
Karadarbība Austrumu frontē 1941. gadā. Karaspēka grupas „Ziemeļi” uzbrukums parādīts ar bultām no Austrumprūsijas (Ost-Preussen) caur Baltijas valstīm (Litauen, Lettland, Estland) uz Ļeņingradu un Novgorodu.

Karaspēka grupa „Ziemeļi” (vācu: Heeresgruppe Nord) jeb Armiju grupa "Ziemeļi" (krievu: Группа армий «Север») bija Trešā Reiha bruņoto spēku (Vērmahta) sakopojums Otrā pasaules kara laikā, ko izveidoja 1939. gada 2. septembrī un 1945. gada 25. janvārī pārdēvēja par Karaspēka grupu „Kurzeme” (Heeresgruppe Kurland). Savukārt bijušo Karaspēka grupu „Vidus” (Heeresgruppe Mitte) pārdēvēja par Karaspēka grupu „Ziemeļi”.

Struktūra (1941)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Virspavēlnieks: ģenerālfeldmaršals Vilhelms fon Lēbs[1]
  • Ģenerālštāba priekšnieks: ģenerālmajors Kurts Brenneke
tiešā pakļautībā 291. kājnieku divīzija gar jūras krastu Kurzemē uzbruka Liepājai un Ventspilij
XXVI. armijas korpuss 61. kājnieku divīzija uzbruka Rīgai un pārgāja pār Daugavas tiltiem 30. jūnijā
217. kājnieku divīzija
XXXVIII. armijas korpuss 58. kājnieku divīzija
I. armijas korpuss 11. kājnieku divīzija pēc Daugavas šķērsošanas pārvietojās ziemeļaustrumu virzienā uz Novgorodu
1. kājnieku divīzija
21. kājnieku divīzija uzbruka no Šauļiem Jēkabpils virzienā, tad Ostrovas virzienā
XXXXI. motorizētais armijas korpuss 1. tanku divīzija (1. Panzerdivision) sastāvā 145 tanki (43 P II, 71 P III, 20 P IV, 11 vadības tanki),[2] ieņēma Krustpils placdarmu un turpināja uzbrukumu Lugas virzienā, ko sasniedza jau 7. jūlijā
269. kājnieku divīzija (269 Infantry Division)
6. tanku divīzija (6. Panzerdivision) sastāvā 258 tanki (53 P II, 167 P 38t, 30 P IV, 15 vadības tanki)[2]
36. motorizētā divīzija (36. Infanterie-Division (mot.))
LVI. motorizētais armijas korpuss 290. kājnieku divīzija (290. Infanterie-Division) piedalījās Daugavpils ieņemšanā un virzījās uz Sebežu
8. tanku divīzija (8. Panzerdivision) sastāvā 212 tanki (49 P II, 118 P 38t, 30 P IV, 15 vadības tanki),[3] no 2. jūlija caur Rēzekni uzbruka Ostrovas-Pleskavas virzienā
3. motorizētā divīzija (3. Infanterie-Division (mot.))
Rezerve: SS divīzija "Miroņgalva" (SS-Division Totenkopf) pie Krāslavas atvairīja Sarkanās armijas pretuzbrukumu un uzbruka Staļina līnijai pie Sebežas
  • Virspavēlnieks: ģenerālpulkvedis Ernests Bušs (Ernst Busch)
X. armijas korpuss 30. kājnieku divīzija (30. Infanterie-Division) šķērsoja Daugavu uz ziemeļiem no Daugavpils un devās Opočkas virzienā
126. kājnieku divīzija (126. Infanterie-Division)
XXVIII. armijas korpuss 122. kājnieku divīzija (122. Infanterie-Division)
123. kājnieku divīzija (123. Infanterie-Division)
II. armijas korpuss 121. kājnieku divīzija (121. Infanterie-Division) piedalījās Krāslavas ieņemšanā 3. jūlijā, uzbruka Dagdas-Sebežas virzienā
12. kājnieku divīzija (12. Infanterie-Division)
32. kājnieku divīzija (32. Infanterie-Division)
Rezerve: 253. kājnieku divīzija (253. Infanterie-Division)
XXIII. armijas korpuss 254. kājnieku divīzija (254. Infanterie-Division)
251. kājnieku divīzija (251. Infanterie-Division)
206. kājnieku divīzija (206. Infanterie-Division)
L. armijas korpuss 86. kājnieku divīzija (86. Infanterie-Division)
4. SS Policijas divīzija (4. SS-Polizei-Division)

Aizmugures spēki

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Pavēlnieks: ģenerālleitnants Francis fon Roke (Franz von Roques)
207. nodrošinājuma divīzija (207. Sicherungs-Division)
285. nodrošinājuma divīzija (285. Sicherungs-Division)
281. nodrošinājuma divīzija (281. Sicherungs-Division)

Struktūras izmaiņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Karadarbība Austrumu frontē 1943.-1944. gadā. Karaspēka grupas „Ziemeļi” atkāpšanās parādīta ar bultām no Ļeņingradas un Novgorodas caur Baltijas valstīm (Lettland, Estland) līdz Latvijas rietumu daļai, kur to pārdēvēja par Karaspēka grupu "Kurzeme".
  • no 1941. gada oktobra: 16. armija, 18. armija
  • no 1942. gada septembra: 11. armija, 16. armija, 18. armija
  • no 1942. gada decembra: 16. armija, 18. armija
  • no 1944. gada marta: 16. armija, 18. armija, armijas nodaļa "Narva" (Armee-Abteilung Narwa)
  • no 1944. gada septembra: 16. armija, 18. armija, armijas nodaļa "Grasser" (Armee-Abteilung Grasser)
  • no 1944. gada novembra: 16. armija, 18. armija, armijas nodaļa "Kleffel" (Armee-Abteilung Kleffel)
  • no 1944. gada decembra: 16. armija, 18. armija
  • no 1945. gada janvāra: pārdēvēta par Karaspēka grupu "Kurzeme", bet Karaspēka grupa "Vidus" (Heeresgruppe Mitte) pārdēvēta par Karaspēka grupu "Ziemeļi"
  • no 1945. gada februāra: jaunajā Karaspēka grupā "Ziemeļi" ietilpa 4. armija un armijas nodaļa "Zāmlande" (Armee-Abteilung Samland)
  • Frieser, Karl-Heinz; Schmider, Klaus; Schönherr, Klaus; Schreiber, Gerhard; Ungváry, Kristián; Wegner, Bernd (2007). Die Ostfront 1943/44 – Der Krieg im Osten und an den Nebenfronten [The Eastern Front 1943–1944: The War in the East and on the Neighbouring Fronts]. Das Deutsche Reich und der Zweite Weltkrieg [Germany and the Second World War] (in German). Vol. VIII. München: Deutsche Verlags-Anstalt. ISBN 978-3-421-06235-2.
  1. Percy E. Schramm: Kriegstagebuch des Oberkommandos der Wehrmacht 1940–1941, Teilband 1. Bonn: Bernard & Graefe Verlag, ISBN 3-7637-5933-6, S. 118.
  2. 2,0 2,1 Thomas L. Jentz: Die deutsche Panzertruppe, Band 1, Podzun-Pallas-Verlag, ISBN 3-7909-0623-9, S. 190.
  3. Thomas L. Jentz: Die deutsche Panzertruppe, Band 1, Podzun-Pallas-Verlag, ISBN 3-7909-0623-9, S. 191.