Dienā, kad ierodos Rotko muzejā, te notiek rezidējošo mākslinieku publiskās prezentācijas, kad ir iespēja tuvāk iepazīties ar māksliniekiem un viņu daiļradi vēl pirms izstādes atklāšanas. Šī plenēra tēma – vienlīdzība, un jau šodien rezidences laikā tapušie darbi nonāks publikas priekšā, pastāstīja Rotko muzeja direktors Māris Čačka: "Šodien ir kārtējie svētki, jo mēs Rotko muzejā atveram izstādi, kurā līdz 30. augustam būs aplūkojami astoņu mākslinieku darbi – divi no Polijas, divi no Čehijas, divi no Lietuvas un divi no Latvijas. Nedēļas garumā mākslinieki sarunājās, darbojās un, glezniecības materiālos strādājot, radīja kompozīcijas, atspoguļojot sava rokraksta šķautnes un savu domu lidojumu un apcerējumu par Eiropas vērtībām, par sievietes un vīrieša līdzsvaru, vietu sabiedrībā."
"Eiropas kultūra: Visi dažādi – visi vienlīdzīgi" ir starptautisks projekts, kurā iesaistījies arī Rotko muzejs. "Idejas iniciatīva nāk no Ignalinas pašvaldības, un veidojās šis sadarbības tīklojums. Kāpēc ne? Jo šīs tēmas, kuras pirmajā mirklī var šķist pašsaprotamas, nonivelētas vai pat banālas, kaut kādā brīdī atgriežas kā aktuālas. Mēs esam daļa no šīs sabiedrības," skaidroja Māris Čačka.
Latviju šajā rezidencē pārstāvēja divi mākslinieki. Mairita Folkmane filozofiski izvēlējās pievērsties jumtu tēmai un skatam no augšas: "Mēģināju savā glezniecībā atrast tādus punktus, kas mani saista, lai tā nav tikai šī plenēra tēma. Es vēlējos paskatīties uz šo pasauli kā no putna lidojuma, mazliet no augšas, lai saprastu, ka mēs visi stāvam uz vienas zemes, esam zem vienas debess un elpojam vienu gaisu. Ja paskatās no augšas uz dzīvi, tad mēs to vienotību sajūtam, ka mēs visi esam viens. Bet, kad mēs pietuvināmies un skatāmies no tāda šaura redzes punkta, redzam vairāk tikai sevi, savas problēmas un šos spriedzes punktus, tā es to nosaucu un izdalīju. Es sapratu, ka šī spriedze ir tas atšķirīgais, kas mūs dažkārt ne tikai vieno, bet arī atsvešina, atdala. Savā glezniecībā es šoreiz izmantoju tādu kā līniju, es iedomājos, ka tās ir tās robežas, ko mēs kādreiz ikdienā apzināti vai neapzināti novelkam. Es savā glezniecībā izvēlējos attēlot jumtus, mani tie pēdējā laika uzrunā. Tie ir tik dažādi, interesanti, tie ir dažādās faktūrās, gaismās, krāsās. Jumtam ir arī īpaša misija, ko mēs arī filozofiski varam dažādi traktēt. Jumts virs galvas ir tik svarīgs, bet katram tas ir tik dažāds. Te parādās arī tā drošības sajūta."
Arī Oskars Jansons šajā plenērā pārstāv Latviju, trīs stabilitātes koki zemē ir viņa redzējums par plenēra izvirzīto vienlīdzības tēmu. Viņš pastāstīja: "Zeme un trīs koki – vienkāršs nosaukums. Tā ir zemīte, kurā trīs koki aug, tas ir mans moto. Dabā viss ir, tikai cilvēkam to visu vajag sajust un izprast."
Arī Poliju pārstāv divi mākslinieki – Joanna Dulla un Filips Žodkevičs, gados ļoti jauni un ar savu skatupunktu uz rezidencē izvirzīto tēmu.
"Izbaudu iespēju dalīties savā pieredzē, savā mākslinieces stāstā, tāpat iepazīt citu mākslinieku pieredzes," sacīja Joanna Dulla. "Manā darbā ir stāsts par divu enerģiju, divu pretpolu cīņu, taču vēstījums ir tāds, ka šai cīņai nav nekādas jēgas. Jo galvenais ir tas, kas mūs visus vieno, nevis šķir un liek konfliktēt."
Savukārt Filips Žodkevičs norādīja: "Mani saista šajā plenērā tā saikne, kas ir starp Daugavpili un Gdaņsku, kaut arī Daugavpils nav Hanzas pilsētu savienībā, tomēr tā ir ceļu un tirdzniecības krustpunkts. [..] Tas, ko es redzēju šajā plenērā un vietējos cilvēkos Daugavpilī, un tas, kas mani pārsteidza, cik ļoti šie cilvēki apzinās savu pagātni, savas saknes, ģimenes mantojumu un šo iepriekšējo paaudžu pieredzi. Tas mani iedvesmoja."
18. jūlijā aizvadīta šo astoņu rezidences mākslinieku darbu izstādes atklāšana Rotko muzeja konferenču zālē, taču jau pavisam drīz šie darbi iezies ārtelpā pavisam reāla formātā. Daugavpils māksliniecei un Rotko muzeja Izglītības programmu kuratorei Mairitai Folkmanei tas ir sava veida šī gada iesāktā darba turpinājums. Viņa norādīja: "Mēs gada garumā domājām, kā padarīt mūsu vidi pievilcīgāku un iesaistīt jauniešus, lai viņi sajutos tādi ka saimnieki savā zemē, un mudināt veidot mākslas un dizaina objektus vidē. Pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda projektam, mēs varējām realizēt tikšanās ar jaunajiem arhitektiem, kuri ne tikai stāstīja par savas profesijas izvēli, par savām darba gaitām, bet deva iedvesmu jauniešiem radoši darboties. Un pēdējā projektā mēs izveidojām reālus maketus, kas paredzēti Komandanta ielas 2 pagalma labiekārtošanai. Es ceru, ka mums to ideju uzdosies paturpināt."
Mākslas iziešana ārtelpā ir arī šī starptautiskā projekta neparastais koncepts, uzsvēra Māris Čačka: "Māksla iziet arī ielās, līdz 30. augustam izstāde fiziskā veidā ar oriģinālajiem darbiem, gleznojumiem būs skatāma Rotko muzeja konferenču blokā, bet 30. augustā mēs papildinām mūsu kultūrtelpu cietoksnī, mūsu topošās Rotko muzeja Mākslas krātuves pirmā stāva logos. Tā lieliska forma. Tie būs izrotāti ar digitālām drukām, kas fragmentāri būs paņemti no katra mākslinieka darbiem. Mākslai ir būtiski paspert solīti uz priekšu, aicināt un stāstīt, tas varētu būt izglītojošais moments, lai runātu par mākslas vērtībām."
Mākslas krātuve Rotko muzejā būs tā, kas apkopos mākslinieku darbus, to vēstījumu no sava laikmeta skatupunkta jau nākamajām paaudzēm. Mākslinieku rezidencē tapušais būs skatāms jau no 18. jūlija, bet augustā šie darbi izies ārtelpā – Rotko muzeja topošās Mākslas krātuves logu ailēs.
