"Mēs esam pilnīgi traks koris, mēs visu darām par 150%! Un mēs ļoti, ļoti daudz ar sevi strādājam. Mēs neko nedarām uz pusduku, mēs visu darām ļoti nopietni," saka Somijas latviešu kora "Ziemeļmeita" koriste Zane Balode, un tam par pierādījumu ir Dziesmu svētki pērn Latvijā, kad sapazinušies ar Ādažu kori "Saknes", kura rosinātā ideja par kopīgu koncertuzvedumu izvērtās braucienā uz Somiju Latvijas neatkarības atjaunošanas 4. maija svinībās, kur piepulcējās vēl arī latviešu kori no Luksemburgas un Dānijas.
"Ziemeļmeitas" diriģenta Ilmāra Millera darba grafiks ir neparasts. Katru trešdienu uz mēģinājumu viņš dodas ar lidmašīnu, jo dzīvo Latvijā un papildus mūziķa profesijai ir vēl otra: "Strādāju amatā "informācijas tehnoloģiju projektu vadītājs". Nu un trešdienās visi zina, visiem ir skaidrs, ir tas respekts – man ir arī otra profesija, kurā es darbojos."
Labi, ka lidojumam Rīga–Helsinki–Rīga jau laikus var sarūpēt lētākas biļetes, un koris pateicīgs par sadarbību.
"Mūsu lieliskais diriģents [..] mūs ar savu harismu un profesionālo diriģēšanu iedvesmo uz lieliem darbiem, ka mēs spējam noorganizēt šādus lielus koncertus un pastāvam jau 11. gadu," uzsver "Ziemeļmeitu" koriste un administratore Inese Huttunena.
"Grūtākais ir tas, ko es arī cenšos darīt, – latiņa ir vienmēr jāceļ, jāceļ augstāk un jāmēģina noturēt kā minimums," atzīst diriģents. "Reizēm vajag pamēģināt bišķi pāri savai galvai pārlēkt un pierādīt, ka to tomēr var izdarīt."
Korī dzied arī somi, jo apprecēt latviešu sievu – tas var nozīmēt arī ieprecēšanos korī.
Korists Heinrihs Henranki stāsta: "Sieva mani veda arī uz kori. Un šeit mēs esam. Jā, jā! Vairāk nekā 10 gadus jau dziedam. Mums te ir latviešu ģimeņu biedrība "Laivas", es esmu priekšsēdētājs, un mums ir koris, deju grupa, mums ir latviešu skola. Jā, es teiktu, ka latviešiem te labi iet."
"Mana meita arī dzied korī. Mums jau iet paaudzēm, mums ir ne viena vien ģimene, kurā jau pieslēgusies otrā paaudze," atzīmē "Ziemeļmeitu" koriste Zane Balode. "Nu kaut kādā veidā viņiem noteikti ir jāpiedalās. Vai nu viņi mums tirgo biļetes, vai nu viņi dzied korī – viņiem citu variantu nav."
"Apmēram pēc 10 Somijā nodzīvotiem gadiem es sajutu, ka es gribu dziedāt latviski, man bija ļoti svarīgas šīs latviskās saknes, kā saka, realizēt dzīvē," skaidro koriste Inese Huttunena.
"Piemēram, Somijā ir somu pirts – kultūras izpausme, ko visa pasaule zina, un mēs domājam, ka, ja pasaulē latviešu diasporas kori aktīvi dziedātu un ja viņi parādītu sevi – cik viņi ir lieliski, tad varbūt arī pasaulē mūs iepazītu kā šo zemi, kas dzied," spriež Zane Balode. "Tas vairs nebūtu tā, ka – nu, kur tie latvieši palikuši, kaut kur ārzemēs aizskrējuši –, bet tas būtu pilnīgi normāli, ja latvietis, kas dodas studēt uz ārzemēm vai kādu laiku pastrādāt, ka viņš varētu aizbraukt uz to konkrēto mītnes zemi un atrast kori. Tā ir mūsu vīzija, ka diasporas kori būtu fantastisks koru tīkls pasaulē! Jo mēs taču esam zeme, kas dzied, vai ne?"
Šīs vasaras plānos korim ir doties braucienā uz dzimteni un kopā ar draugu kori no Latvijas "Atzele" koncertēt Alūksnes svētkos.
