Eksperti norāda, ka Somija nepārkāpj Eiropas Savienības (ES) sankcijas, taču valstij būtu labāk jāskaidro, kāpēc tā joprojām tirgojas ar Krieviju.
Šogad laika posmā no janvāra līdz jūnijam Somijā no Krievijas ieripoja kravas vilcieni ar gandrīz 20 tūkstošiem vagonu jeb vidēji 3500 vagoniem mēnesī.
Minerālmēslu plūsma uz Somiju ir pieaugusi
Šajos vagonos atradās, piemēram, niķeļa rūda, kas pēc tam tika nogādāta pārstrādes rūpnīcā Harjavaltas pilsētā Somijas rietumos. Kremlim pietuvinātajam krievu miljardierim Vladimiram Potaņinam piederošā rūpnīca ir vienīgā vieta Eiropas Savienībā, kur joprojām pārstrādā Krievijas niķeļa rūdu. Tur saražotos produktus pēc tam eksportē uz visu pasauli.
Saskaņā ar Somijas muitas datiem Krievijas niķeļa imports šī gada sākumā bija samazinājies par trešdaļu, salīdzinot ar pagājušā gada sākumu.
Savukārt Krievijas minerālmēslu un to izejvielu plūsma uz Somiju ir pieaugusi.
Šī gada pirmajos sešos mēnešos Somijā no Krievijas ieveda minerālmēslus aptuveni 10,5 miljonu eiro vērtībā, kas gandrīz divas reizes pārsniedz 2023. gadā importēto minerālmēslu vērtību (5,5 miljoni eiro).
Somija no Krievijas turpina importēt arī amonjaku. Šogad Somijas un Krievijas robežu ir šķērsojis amonjaks 26,6 miljonu eiro vērtībā. Pagājušajā gadā no Krievijas importētā amonjaka kopējā vērtība bija 49,9 miljoni eiro.
Šāds izejvielu imports no Krievijas ir iespējams, jo minētie produkti nav pakļauti ES sankcijām.
Niķeli varētu iegūt arī Somijā
ASV un Lielbritānija ir aizliegušas Krievijas niķeļa rūdas importu, bet Eiropas Savienība to nav izdarījusi, jo niķelim ir būtiska vieta ES sludinātajā pārejā uz zaļāku saimniekošanu.
Niķelis ir viena no svarīgākajām izejvielām, piemēram, elektroauto akumulatoru ražošanā, un tam ir arī citi izmantošanas veidi. Tāpēc ES niķeļa rūdu ir iezīmējusi kā vienu no stratēģiski svarīgajiem izejmateriāliem.
Savukārt minerālmēsli un to izejvielas nav iekļautas sankciju sarakstos, lai neapdraudētu pasaules un jo īpaši nabadzīgo valstu nodrošinātību ar pārtiku.
Somijas Ārpolitikas institūta eksperte Elina Sinkonena uzskata, ka politiķiem vajadzētu skaidrāk pamatot izejvielu importu no Krievijas laikā, kad tā turpina nežēlīgu karu Ukrainā.
"Jājautā, vai mēs saskaņoti īstenojam stratēģiskās autonomijas ideālu, ja importējam izejvielas no Krievijas, kas no tā varbūt negūst būtisku labumu savas kara ekonomikas uzturēšanai, bet tomēr kaut kādu labumu saņem.
Niķeļa pieejamība nav problēma. To var iegūt, piemēram, tepat Somijā un Zviedrijā, tāpēc var jautāt, vai mums ir pietiekami labs iemesls, lai to importētu no Krievijas.
Šīs politiskās debates ir nepieciešamas ES līmenī, un tajās būtu jāiesaistās arī Somijas politiķiem," sacīja Sinkonena.
Sankcijas nav iebiedēšanas vai atriebības instruments
Somijas Bankas vecākā padomniece Laura Solanko domā, ka niķeļa rūdas importa aizliegumam būtu neliela ietekme uz Krievijas ekonomiku un tās iespējām turpināt karu Ukrainā.
"Sankciju mērķis nav sagraut visu Krievijas ekonomiku, to mērķis ir skart noteiktus punktus.
Vēl viena lieta, kas ir jāatceras: sankcijas ir ārkārtīgi slikts instruments, lai mēģinātu iebiedēt, atriebties vai izdarīt kaut ko mazu. Sankcijas pret Krieviju būtu jāveido tā, lai to mērķis būtu ietekmēt Krievijas spēju īstenot karu Ukrainā," domā Solanko.
Savukārt domnīcas "Eiropas politikas analīzes centrs" eksperts Aleksandrs Koļandrs ir pārliecināts, ka tirdzniecība ar rietumvalstīm ir politiski izdevīga Krievijai, jo tā ļauj Kremlim izplatīt viedokli, ka Rietumu politiķiem vairāk rūp viņu pašu valstu ekonomiskā labklājība, nevis Ukrainas liktenis.
