transeo

From Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

From trāns (across) +‎ (go).

Pronunciation

[edit]

Verb

[edit]

trānseō (present infinitive trānsīre, perfect active trānsiī or trānsīvī, supine trānsitum); irregular conjugation, irregular

  1. to traverse, go across
    Synonym: trānsmittō
  2. to defect, go over to an adverse side or faction
    Synonyms: trānsfugiō, dēscīscō, trānsmittō, trānsgredior
  3. to pass over
    Synonyms: praetereō, trānsgredior, superō, praeferō, peragō, intrō
  4. to surpass, exceed
    Synonyms: excellō, antecēdō, anteeō, praeēmineō
  5. (of time) to pass, elapse
    • 8 CE, Ovid, Fasti 4.165–166:
      Nox ubi trānsierit, caelumque rubēscere prīmō coeperit
      When night shall have passed, and the sky shall have first begun to blush
  6. (figuratively) to cease, pass away
    Synonyms: cessō, subsistō, dēsistō, dēsinō, sistō, quiēscō, remittō, conticēscō
    Antonyms: coepiō, incohō, incipiō

Conjugation

[edit]

Irregular conjugation, but similar to fourth conjugation. The third principal part is most often contracted to trānsiī, but occasionally appears as trānsīvī.

   Conjugation of trānseō (irregular)
indicative singular plural
first second third first second third
active present trānseō trānsīs trānsit trānsīmus trānsītis trānseunt
imperfect trānsībam trānsībās trānsībat trānsībāmus trānsībātis trānsībant
future trānsībō trānsībis trānsībit trānsībimus trānsībitis trānsībunt
perfect trānsiī,
trānsīvī
trānsīstī,
trānsīvistī
trānsiit,
trānsīvit
trānsiimus trānsīstis trānsiērunt,
trānsiēre
pluperfect trānsieram trānsierās trānsierat trānsierāmus trānsierātis trānsierant
future perfect trānsierō trānsieris trānsierit trānsierimus trānsieritis trānsierint
passive present trānseor trānsīris,
trānsīre
trānsītur trānsīmur trānsīminī trānseuntur
imperfect trānsībar trānsībāris,
trānsībāre
trānsībātur trānsībāmur trānsībāminī trānsībantur
future trānsībor trānsīberis,
trānsībere
trānsībitur trānsībimur trānsībiminī trānsībuntur
perfect trānsitus + present active indicative of sum
pluperfect trānsitus + imperfect active indicative of sum
future perfect trānsitus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present trānseam trānseās trānseat trānseāmus trānseātis trānseant
imperfect trānsīrem trānsīrēs trānsīret trānsīrēmus trānsīrētis trānsīrent
perfect trānsierim trānsierīs trānsierit trānsierīmus trānsierītis trānsierint
pluperfect trānsīssem trānsīssēs trānsīsset trānsīssēmus trānsīssētis trānsīssent
passive present trānsear trānseāris,
trānseāre
trānseātur trānseāmur trānseāminī trānseantur
imperfect trānsīrer trānsīrēris,
trānsīrēre
trānsīrētur trānsīrēmur trānsīrēminī trānsīrentur
perfect trānsitus + present active subjunctive of sum
pluperfect trānsitus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present trānsī trānsīte
future trānsītō trānsītō trānsītōte trānseuntō
passive present trānsīre trānsīminī
future trānsītor trānsītor trānseuntor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives trānsīre trānsīsse trānsitūrum esse trānsīrī trānsitum esse trānsitum īrī
participles trānsiēns trānsitūrus trānsitus trānseundus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
trānseundī trānseundō trānseundum trānseundō trānsitum trānsitū

Derived terms

[edit]

Descendants

[edit]

From *extransire:

From transeunda~*transienda:

References

[edit]
  • transeo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • transeo”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • transeo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
  • transeo in Enrico Olivetti, editor (2003-2024), Dizionario Latino, Olivetti Media Communication
  • Carl Meißner, Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book[1], London: Macmillan and Co.
    • to wade across, to ford a river: flumen vado transire
    • time passes: tempus praeterit, transit
    • to pass the limit: modum transire
    • the command is transferred, passes to some one: imperium transfertur ad aliquem (not transit)
  • transeo in Ramminger, Johann (2016 July 16 (last accessed)) Neulateinische Wortliste: Ein Wörterbuch des Lateinischen von Petrarca bis 1700[2], pre-publication website, 2005-2016
  • Walther von Wartburg (1928–2002) “transīre”, in Französisches Etymologisches Wörterbuch, volumes 13: To–Tyrus, page 206