2024. gads sportā
 | Šis raksts ir par aktuālu sporta notikumu. Laika gaitā informācija var strauji mainīties. Lūdzu, nepievieno faktus bez atsaucēm uz uzticamiem avotiem. |  |
| Pasaulē: | 2021 2022 2023 - 2024 - 2025 2026 2027 |
| Latvijā: | 2021 2022 2023 - 2024 - 2025 2026 2027 |
| Laikapstākļi: | 2021 2022 2023 - 2024 - 2025 2026 2027 |
| Sportā: | 2021 2022 2023 - 2024 - 2025 2026 2027 |
| Kino: | 2021 2022 2023 - 2024 - 2025 2026 2027 |
Šajā lapā apkopoti 2024. gada sporta notikumi.
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 26. decembris — 5. janvāris — Gēteborgā, Zviedrijā, notika Pasaules čempionāts hokejā junioriem, kurā sesto titulu izcīnija ASV junioru hokeja izlase.
- 10.—14. janvāris — Kauņā, Lietuvā, notika Eiropas čempionāts daiļslidošanā.
- 10.—28. janvāris — Vācijā notika Eiropas čempionāts rokasbumbā vīriešiem. Ceturto reizi par Eiropas čempioniem kļuva Francijas izlase.
- 12. janvāris — 10. februāris — Katarā notika Āzijas kauss futbolā, kurā otro titulu izcīnīja Kataras izlase.
- 13. janvāris — 11. februāris — Kotdivuārā notika Āfrikas Nāciju kauss futbolā, kurā trešo titulu izcīnīja Kotdivuāras izlase.
- 14.—28. janvāris — notika Austrālijas atklātais čempionāts tenisā. Par uzvarētājiem vienspēlēs kļuva Janniks Sinners un Arina Sabaļenka.
- 19. janvāris — 2. februāris — Kanvondo provincē, Dienvidkorejā, notika IV ziemas jaunatnes olimpiskās spēles.
- 27.—28. janvāris — Altenbergas trasē, Vācijā, notika Pasaules čempionāts kamaniņu sportā.
Februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 7.—18. februāris — Nove Mesto Morāvijā, Čehijā, notika Pasaules čempionāts biatlonā.
- 22. februāris — 3. marts — Vinterbergā, Vācijā, notika Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā.
Marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1.—3. marts — Glāzgovā, Apvienotajā Karalistē, notika Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās.
- 2. marts — notika 2024. gada F1 sezonas pirmās sacīkstes — Bahreinas Grand Prix.
- 8.—23. marts — Akrā, Ganā, notika Āfrikas spēles.
- 18.—24. marts — Monreālā, Kanādā, notika Pasaules čempionāts daiļslidošanā.
Aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 25. aprīlis — 5. maijs — Espo un Vantā, Somijā, notika Pasaules U-18 čempionāts hokejā, tajā uzvarēja Kanādas izlase.
Maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 4.—26. maijs — notika daudzdienu velobrauciens Giro d'Italia, kurā uzvarēja Slovēnijas riteņbraucējs Tadejs Pogačars.
- 10.—26. maijs — Prāgā un Ostravā, Čehijā, notika Pasaules čempionāts hokejā, kurā uzvarēja mājinieki — Čehijas izlase.
- 22. maijs — Aviva stadionā Dublinā, Īrijā, notika 2023.—2024. gada UEFA Eiropas līgas fināls, kurā uzvarēja un pirmo titulu kādā no UEFA klubu sacensībām ieguva Itālijas klubs Bergamo "Atalanta".
- 26. maijs — 8. jūnijs — notika Francijas atklātais čempionāts tenisā. Par uzvarētājiem vienspēles kļuva Karloss Alkarass un Iga Švjonteka.
- 29. maijs — Ajasofjas stadionā Atēnās, Grieķijā, notika 2023.—2024. gada UEFA Eiropas konferences līgas fināls, kurā uzvarēja Grieķijas klubs Pirejas "Olympiacos", ar 1:0 papildlaikā pieveicot Fiorentina.
Jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. jūnijs — Vemblija stadionā Londonā notika 2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls, kurā 15. titulu izcīnīja Madrides "Real", ar 2:0 pārspējot Dortmundes "Borussia".
- 7.—12. jūnijs — Romā, Itālijā, notika Eiropas čempionāts vieglatlētikā.
- 14. jūnijs — 14. jūlijs — Vācijā notika Eiropas čempionāts futbolā, kurā ceturto reizi par Eiropas čempioniem kļuva Spānijas izlases futbolisti.
- 20. jūnijs — 14. jūlijs — ASV notika Copa América, kurā uzvarēja Argentīnas izlase.
- 29. jūnijs — 21. jūlijs — notika daudzdienu velobrauciens Tour de France, kurā trešo reizi uzvarēja Tadejs Pogačars.
Jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1.—14. jūlijs — notika Vimbldonas čempionāts tenisā. Par uzvarējātiem vienspēlēs kļuva Karloss Alkarass un Barbora Krejčīkova.
- 26. jūlijs — 11. augusts — Parīzē, Francijā, notika XXXIII olimpiskās spēles.
Augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 26. augusts — 8. septembris — notika ASV atklātais čempionāts tenisā. Vienspēlēs uzvarēja Janniks Sinners un Arina Sabaļenka.
- 28. augusts — 8. septembris — Parīzē, Francijā, notika XVII paraolimpiskās spēles.
Septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Novembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 28. novembris — 15. decembris — Austrijā, Šveicē in Ungārijā notiks Eiropas čempionāts rokasbumbā sievietēm.
Decembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 26. decembris — 5. janvāris — Otavā, Kanādā, notiks Pasaules čempionāts hokejā junioriem.
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 4. janvāris — Karmens Valero (Carmen Valero), Spānijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā)
- 5. janvāris — Mariu Zagalu (Mário Zagallo), Brazīlijas futbolists un treneris (dzimis 1931. gadā)
- 7. janvāris — Francs Bekenbauers (Franz Beckenbauer), Vācijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā)
- 13. janvāris — Stīvens Leibats (Stephen Laybutt), Austrālijas futbolists (dzimis 1977. gadā)
- 16. janvāris — Dzintra Grundmane, latviešu basketboliste un pasniedzēja (dzimusi 1944. gadā)
- 17. janvāris:
- Šonesijs Bārbers (Shawnacy Barber), ASV dzimis Kanādas vieglatlēts (dzimis 1994. gadā)
- Dejans Milojevičs (Дејан Милојевић), serbu basketbolists un treneris (dzimis 1977. gadā)
- 22. janvāris — Luidži Riva (Luigi Riva), Itālijas futbolists (dzimis 1944. gadā)
.jpg)
.JPG)
Februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. februāris — Mišels Žazī (Michel Jazy), Francijas vieglatlēts (dzimis 1936. gadā)
- 4. februāris — Kurts Hamrins (Kurt Hamrin), Zviedrijas futbolists (dzimis 1934. gadā)
- 11. februāris — Kelvins Kiptums (Kelvin Kiptum), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1999. gadā)
- 11. februāris — Henrijs Rono (Henry Rono), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1952. gadā)
- 20. februāris — Andreass Brēme (Andreas Brehme), Vācijas futbolists un futbola treneris (dzimis 1960. gadā)
- 22. februāris:
- Žans-Gī Talbo (Jean-Guy Talbot), Kanādas hokejists (dzimis 1932. gadā)
- Arturs Žorže (Artur Jorge), Portugāles futbolists un treneris (dzimis 1946. gadā)
- 23. februāris — Vilsons Fitipaldi (Wilson Fittipaldi), Brazīlijas autosportists (dzimis 1943. gadā)
.jpg)
_2023.jpg)
Marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 18. marts:
- Konstantīns Koļcovs (Канстанцiн Кальцоў), Baltkrievijas hokejists (dzimis 1981. gadā)
- Kriss Saimons (Chris Simon), Kanādas hokejists (dzimis 1972. gadā)
- 4. marts — Kess Reiverss (Kees Rijvers), Nīderlandes futbolists (dzimis 1926. gadā)
Aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 10. aprīlis — O. Dž. Simpsons (O. J. Simpson), ASV futbolists, aktieris un kriminālnoziedznieks (dzimis 1947. gadā)
Maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. maijs — Dariuss Moriss (Darius Morris), ASV basketbolists (dzimis 1991. gadā)
- 5. maijs:
- Sesars Luiss Menoti (César Luis Menotti), Argentīnas futbolists un treneris (dzimis 1938. gadā)
- Oleksandrs Pelešenko (Олександр Пелешенко), Ukrainas svarcēlājs un karavīrs (dzimis 1994. gadā)
- 22. maijs — Deivids Vilkijs (David Wilkie), Apvienotās Karalistes peldētājs (dzimis 1954. gadā)
- 27. maijs — Bills Voltons (Bill Walton), ASV basketbolists (dzimis 1952. gadā)
Jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. jūnijs — Karls Keins (Carl Cain), ASV basketbolists (dzimis 1934. gadā)
- 8. jūnijs — Čets Volkers (Chet Walker), ASV basketbolists (dzimis 1940. gadā)
- 12. jūnijs — Džerijs Vests (Jerry West), ASV basketbolists (dzimis 1938. gadā)
- 15. jūnijs:
- Kevins Kempbels (Kevin Campbell), Anglijas futbolists un televīzijas komentētājs (dzimis 1970. gadā)
- Matija Šarkičs (Матија Шаркић), Melnkalnes futbolists (dzimis 1997. gadā)
- 16. jūnijs — Bobs Šuls (Bob Schul), ASV vieglatlēts (dzimis 1937. gadā)
- 18. jūnijs — Villijs Meiss (Willie May), ASV beisbolists (dzimis 1931. gadā)
Jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. jūlijs — Žaks Freitāgs (Jacques Freitag), Dienvidāfrikas vieglatlēts (dzimis 1982. gadā)
- 19. jūlijs — Kevans Gospers (Kevan Gosper), Austrālijas vieglatlēts un sporta funkcionārs (dzimis 1933. gadā)
- 29. jūlijs — Jozefs Šmidts (Józef Szmidt), Polijas vieglatlēts (dzimis 1935. gadā)
Augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 11. augusts — Daniela Lareala (Daniela Larreal), Venecuēlas riteņbraucēja (dzimusi 1973. gadā)
- 15. augusts — Lasse Bjerns (Lasse Björn), Zviedrijas hokejists (dzimis 1931. gadā)
- 20. augusts — Els Etlss (Al Attles), ASV basketbolists (dzimis 1936. gadā)
- 24. augusts — Džordžs Rodens (George Rhoden), Jamaikas vieglatlēts (dzimis 1926. gadā)
- 26. augusts — Svens Jērans Ēriksons (Sven-Göran Eriksson), Zviedrijas futbolists un treneris (dzimis 1948. gadā)
- 29. augusts:
- Kurts Bendlins (Kurt Bendlin), Vācijas vieglatlēts (dzimis 1943. gadā)
- Džonijs Gudro (Johnny Gaudreau), ASV hokejists (dzimis 1993. gadā)
- 31. augusts — Sols Bamba (Sol Bamba), Kotdivuāras futbolists (dzimis 1985. gadā)
Septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. septembris — Aleksandrs Medveds (Аляксандр Мядзведзь), baltkrievu-padomju cīkstonis (dzimis 1937. gadā)
- 3. septembris — Vladimirs Burē (Владимир Буре), krievu-padomju peldētājs un fiziskās sagatavotības treneris (dzimis 1950. gadā)
- 5. septembris — Rebeka Čeptegei (Rebecca Cheptegei), Ugandas vieglatlēte (dzimusi 1991. gadā)
- 8. septembris — Ilkans Karamans (İlkan Karaman), Turcijas basketbolists (dzimis 1990. gadā)
- 18. septembris — Salvatore Skillači (Salvatore Schillaci), Itālijas futbolists (dzimis 1964. gadā)
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 2024. gads sportā.
