Pāriet uz saturu

Avotiņkalns

Vikipēdijas lapa
Avotiņkalna pilskalns
Avotiņkalna pilskalns (Latvija)
Avotiņkalna pilskalns
Avotiņkalna pilskalns
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Klintaines pagasts, Aizkraukles novads, Latvija
Koordinātas 56°34′51″N 25°31′31″E / 56.58071°N 25.52536°E / 56.58071; 25.52536Koordinātas: 56°34′51″N 25°31′31″E / 56.58071°N 25.52536°E / 56.58071; 25.52536
Veids Pilskalns
Piezīmes
Īpašuma tiesības Privātīpašums
Publiska piekļuve Brīvi pieejams tikai ar apvidus auto vai sausā laikā.
Oficiālais nosaukums: Avotiņkalns - pilskalns
Aizsardzības numurs 112
Vērtības grupa Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arheoloģija
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 15. decembris
Šis raksts ir par pilskalnu. Par pauguru Vidzemes augstienē skatīt rakstu Andrēnu kalns (Skujenes pagasts).

Avotiņkalns ir pilskalns Aizkraukles novada Klintaines pagastā. Mūsdienās atrodas Pļaviņu ūdenskrātuves labajā krastā pie Auzānu mājām mežu apaugušā un grūti pieejamā kalnainā vietā. Savu nosaukumu pilskalns ieguvis no avota pie Avotiņu mājām, kuru vieta tagad atrodas Pļaviņu HES ūdenskrātuves dibenā. Pēc pilskalnā atrastajām bezripas keramikas lauskām uzskata, ka Avotiņkalns kā pilskalns izmantots vidējā un vēlajā dzelzs laikmetā.

Pilskalns ierīkots ZR-DA virzienā orientētā kalnā, kas Z pusē paceļas 42 m., bet DR pusē 10–18 m. augstumā. Kalna kaupres šaurākais un lēzenākais dienvidaustrumu gals pārrakts ar trīs grāvjiem, starp kuriem uzbērti divi ap 2 m augsti vaļņi. Kalns stipri sapostīts ar Pirmā pasaules kara ierakumiem, no kuriem īpaši cietuši vaļņi un grāvji. Kā pilskalna plakumā, tā arī grāvju un vaļņu rajonā un kaupres turpinājumā aiz pārrakumiem konstatējams intensīvs, melns kultūrslānis.[1] Pirmās ziņas par pilskalnu sniedzis K. von Lēviss of Menārs 1900. gadā.[2] 1930. gadā savas Vidzemes pilskalnu apsekošanas ekspedīcijas laikā pilskalnu apsekoja un uzmērīja E. Brastiņš.[3] Arheologs Ē. Mugurēvičs pēc atsevišķiem pilskalnā atrastiem savrupatradumiem pilskalna apdzīvotības sākumu attiecināja uz 7. - 8. gadsimtu un izteica hipotēzi, ka pilskalna ierīkošana un apdzīvotība saistāma ar seno latgaļu ienākšanu šajā novadā.[4] Arheologs J. Urtāns pilskalna apdzīvotību attiecināja uz m.ē. 1. gadu tūkstoša otro pusi un m.ē. 2. gadu tūkstoša sākumu.[5]

  1. «Arheoloģijas pieminekļi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 4. novembrī. Skatīts: 2013. gada 1. aprīlī.
  2. Lowis of Menar K. v. Kokenhusen und Umgebung., Riga, 1900.
  3. Brastiņš. E., Latvijas pilskalni. Vidzeme, Rīga, 1930, 44-45.lpp.
  4. Mugurēvičš E. Oliņkalna un Lokstenes pilsnovadi. 3 - 15. gs. arheoloģiskie pieminekļi, Rīga, 1977, 119.lpp.
  5. Urtāns J. Daugavas pilskalni, Rīga, 1993, Nr.15.

 Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]