Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gadā. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Cēsu novads (2009—2021) . Cēsu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība , kurā tika apvienots Cēsu novads , Amatas novads , Jaunpiebalgas novads , Līgatnes novads , Pārgaujas novads , Priekuļu novads un Vecpiebalgas novads . Robežojas rietumos ar Siguldas novadu , dienvidos ar Ogres novadu , dienvidos un dienvidaustrumos ar Madonas novadu , austrumos ar Gulbenes un Smiltenes novadiem , ziemeļos ar Valmieras novadu un ziemeļrietumos ar Limbažu novadu . Novada centrs atrodas Cēsu pilsētā .
Cēsu novada pašvaldības teritorija iedalās 7 apvienībās, apvienību iedalījums ir šāds:[3]
Amatas apvienība: Amatas pagasts , Drabešu pagasts , Nītaures pagasts , Skujenes pagasts , Zaubes pagasts ;
Cēsu apvienība: Cēsu pilsēta , Vaives pagasts ;
Jaunpiebalgas apvienība: Jaunpiebalgas pagasts , Zosēnu pagasts ;
Līgatnes apvienība: Līgatnes pilsēta , Līgatnes pagasts ;
Pārgaujas apvienība: Raiskuma pagasts , Stalbes pagasts , Straupes pagasts ;
Priekuļu apvienība: Liepas pagasts , Mārsnēnu pagasts , Priekuļu pagasts , Veselavas pagasts ;
Vecpiebalgas apvienība: Dzērbenes pagasts , Inešu pagasts , Kaives pagasts , Taurenes pagasts , Vecpiebalgas pagasts . Cēsu novada dienvidu un dienvidaustrumu daļa atrodas Vidzemes Centrālajā augstienē (augstākie punkti — Elkas kalns 261 m un Brežģa kalns 255 m), rietumos ir Ziemeļrietumu Vidzemes pacēlums , ziemeļos — Vidusgaujas ieplaka . Divas trešdaļas novada virsmas aizņem pauguraines.[4] dolomīts (Cēsis), grants (Āraiši , Pāvuli, Plukši), devona māls (Liepa , Gārša, Glūda, Murleja), kūdra (lielākie kūdras purvi — Lielais purvs , Lielais Unguru purvs ). Rietumos un ziemeļrietumos Gaujas nacionālais parks .[5]
Vidējā temperatūra janvārī -6 °C, jūlijā 16 °C. Nokrišņi 650-700 mm gadā.[5]
Upes gandrīz visas pieder Gaujas baseinam, lielākās — Amata , Līgatne , Brasla . Dienvidu daļā Daugavas pietekas — dienvidaustrumos Ogre , dienvidrietumos Bērzupe un Mergupe .
Vairāk nekā 200 ezeru ar platību virs 1 hektāram, lielākie — Alauksts (7,47 km²), Inesis (5,2 km²), Ungurs (3,94 km²).[5]
Novada ģerbonis (2010–2021) Teritorija apdzīvota kopš akmens laikmeta . Uz 13. gadsimta sākumā tā bija sadalīta latgaļu un lībiešu Autīnes , Idumejas un Tālavas zemēs. Gauja tika izmantota kā tirdzniecības ceļš. 13. gadsimtā novadu pakļāva krustneši un sadalīja starp Rīgas arhibīskapiju un Livonijas ordeni .[5] Livonijas kara 1560. gados nonāca Pārdaugavas Livonijas hercogistē , pēc 1629. gada Zviedru Vidzemes pārvaldē. Lielā Ziemeļu kara laikā tā teritoriju iekaroja Krievijas Impērija un 1721. gadā iekļāva to Rīgas guberņā .[5]
Esošajās robežās
Iedzīvotāju skaita izmaiņas Gads Iedz. ±% 1967 57 067 — 1979 56 564 −0.9%
Gads Iedz. ±% 1989 58 881 +4.1% 2000 54 814 −6.9%
Gads Iedz. ±% 2011 46 460 −15.2% 2021 40 924 −11.9%
Jānis Seskis (1877—1943), skolotājs un Latvijas diplomāts;Linda Leen (1979), dziedātāja;Inga Alsiņa—Lasmane (1978), aktrise;Jānis Cimze (1814—1881), komponists, skolotājs;Daumants Gailis (1927—1991), diriģents, profesors, kordiriģents;Uldis Dumpis (1943), aktieris;Artis Rasmanis (1971), uzņēmējs, motosportists;Eero Rass (1961), skolotājs, stikla mākslinieks, mākslinieks;Iluta Gaile (1968), kamaniņu braucēja;Kristīne Garklāva (1979), TV ziņu moderatore, žurnāliste;Kristers Serģis (1974), motosportists;Ritums Ivanovs (1968), gleznotājs;Tēlnieku Jansonu dzimta;
Alfrēds Bruno Jānis Kalniņš (1879—1951), komponists, diriģents, ērģelnieks;Gunārs Ķirsons (1951), uzņēmējs;Eduards Veidenbaums (1867—1892), dzejnieks;Andrejs Žagars (1958), aktieris, režisors, uzņēmējs;Juris Žagars (1961), aktieris, uzņēmējs;Ernests Putniņš (1867-1962), ārsts ginekologs, LU profesors;Melānija Vanaga (1905-1997), rakstniece;Emīls Dārziņš (1875—1910), komponists un mūzikas kritiķis;Hermanis Buduls (1882—1954), psihiatrs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors un dekāns;Kārlis Miesnieks (1887—1977), gleznotājs;Augusts Ģiezens (1888—1964), valodnieks un skolotājs;Jēkabs Strazdiņš (1905—1958), gleznotājs, pedagogs un mākslas kritiķis;Jānis Paukštello (1951), aktieris;Milda Lauberte (1918—2009), ārste, šaha meistare;Pauls Valdens (1863—1957), ķīmiķis, viens no stereoķīmijas pamatlicējiem;Jānis Šulcs (1885—1979) ķirurgs, LU Medicīnas fakultātes profesors (1937–1944), Rīgas pilsētas 2. slimnīcas direktors (1941-1943);Baiba Bendika (1991), biatloniste;Eduards Veidenbaums (1867-1892), dzejnieks un tulkotājs;Edvards Treimanis–Zvārgulis (1866-1950), dzejnieks, Krievijas Impērijas Otrās Valsts domes deputāts (1907);Dāvids Rudzītis (1881-1939), pirmais Valsts kancelejas direktors;Jānis Zālītis (1897—1941) , Latvijas Bruņoto spēku virsnieks un diplomāts;Reinis Kaudzīte (1839—1920), un Matīss Kaudzīte (1848—1926), rakstnieki, novadpētnieki, pedagogi, pirmā latviešu romāna "Mērnieku laiki " autori;Pauls Gailītis (1869—1943), sabiedriskais darbinieks, luterāņu mācītājs un skolotājs. Latvijas Republikas izglītības ministrs (1923);Voldemārs Zāmuēls (1872—1948), politiskais darbinieks, jurists. Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes priekšsēdētājs (1917—1918), Latvijas Ministru prezidents (1924);Kārlis Bormanis (1877—1958), tautskolotājs, kultūras darbinieks, bezalkoholiskā vīnes receptes izgudrotājs, pirmo ģeogrāfijas mācību grāmatu autors Latvijā;Kārlis Skalbe (1879—1945), latviešu dzejnieks, prozaiķis un politiķis;Antons Austriņš (1884—1934), latviešu rakstnieks;Pauls Putniņš (1937—2018), latviešu dramaturgs, režisors, publicists un politiķis, 5., 6. un 9. Saeimas deputāts;Aleksandrs Kiršteins (1948), latviešu politiķis un arhitekts, Latvijas Republikas Augstākās Padomes un vairāku Saeimas sasaukumu deputāts.
↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā» . Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023 .↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)» . Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024 .↑ «PJaunais Cēsu novads» . cēsis (latviešu). Skatīts: 2022-09-11 .↑ Latvijas PSR mazā enciklopēdija 1. sējums . Rīga : Izdevniecība "Zinātne". 298. lpp.↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 Latvijas padomju enciklopēdija Galvenā enciklopēdiju redakcija . 258, 259. lpp.↑ LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze 29.01.2021↑ «IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023» . Skatīts: 19.11.2023 .
Valstspilsētu pašvaldības Novadu pašvaldības
Pilsētas Novads Pagasti Teritoriālās vienības
1 2003. gadā Mores pagastu atdalīja no Cēsu rajona un pievienoja Rīgas rajonam .
Cēsu novads no 2021. gada 1. jūlija
Cēsu novads Vikikrātuvē
.png){kind=small}
