Pāriet uz saturu

Ernests Miezis

Vikipēdijas lapa
Ernests Miezis
3. un 4. Saeimas deputāts
Amatā
1928. gads — 1932. gads

Dzimšanas dati 1884. gada 14. janvārī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Bīriņu pagasts, Rīgas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1945. gada 25. jūlijā (61 gada vecumā)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Politiskā partija Latvijas Komunistiskā partija
Profesija dzelzsgriezējs

Ernests Miezis (1884. gada 14. janvāris — 1945. gada 25. jūlijs) bija Latvijas politiķis. Bijis 3. un 4. Saeimas deputāts, Latvijas Komunistiskās partijas biedrs.

Ernests Miezis piedzima 1884. gada 14. janvārī Bīriņu "Vēveros" kalpu Jāņa un Marijas Miežu ģimenē.[1][2] 13 gadu vecumā sāka strādāt. 1902. gadā sāka dalību revolucionāru kustībā.[2] Vēlāk kļuva par arodbiedrības vadītāju savā darba vietā — rūpnīcā «Fēnikss». Piedalījās Oktobra revolūcijā 1917. gadā.[2]

1920. gadā Miezis atgriezās Latvijā. 1928. gadā ievēlēts par 3. Saeimas deputātu no Strādnieku un zemnieku partijas (nelegālās Latvijas Komunistiskās partijas) saraksta. 1930. gadā kandidēja Valsts prezidenta vēlēšanās, taču viņu atbalstīja vienīgi frakcijas biedri. 1931. gadā ievēlēts 4. Saeimā. 1932. gadā arestēts par dalību Komunistiskajā partijā, Miezim tika piespriesti 6 gadi cietumā.[2]

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā sadarbojās ar jauno varu. 1941. gadā kļuva par Latvijas PSR Augstākās Tiesas locekli. Miris Rīgā 1945. gada 25. jūlijā pēc slimības.[2] Apglabāts Meža kapos.

  1. Lēdurgas ev. lut. draudzes dzimušo reģistrs. - 1884. - Nr.14
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 «Ernests Miezis». Cīņa. 1945. gada 26. jūlijā.