Pāriet uz saturu

Firksi

Vikipēdijas lapa
Baronu Firksu ģerbonis (1882)[1]
Firksu dzimtai piederošās Nurmuižas kungu māja (2000)
Zemītes muižas kungu māja
Firksu Pedvāles muižas kungu māja
Majoru muižas kungu māja (Valsts ierēdņu sanatorija, 1920)
Dunalkas Firksu kapliča (celta 1801. gadā, izpostīta 1937. gadā).

fon Firksi (vācu: von Fircks) ir sena vācbaltu dzimta, kuras priekšteči Livonijas konfederācijā izsekojami līdz 15. gadsimta vidum.

1306. gadā pieminēts Dāņu Igaunijas vasalis Gerhards Ferkis (Ferckis), tomēr Firksu dzimta par savu tiešo priekšteci uzskata ap 1450. gadā pieminēto Livonijas ordeņa vasali Volmāru no Firksas (von Fircks) Viruzemē, Igaunijas austrumu daļā. 17. gadsimtā dzimta sadalījās vairākos atzaros. 1620. gada 17. oktobrī Nurmuižas īpašnieku Kristoferu (Kristapu) Firksu uzņēma Kurzemes bruņniecības matrikulā. Pēc Krievijas impērijas senāta 1853. gada 10. jūnija lēmuma, ko atkārtoja 1862. gada 28. februārī, visai fon Firksu dzimtai piešķīra mantojamu baronu titulu.

1908. gadā Jūrmalas Majoru muižas un Nurmuižas pils īpašnieku baronu Ernestu fon Firksu uzņēma Vidzemes bruņniecības matrikulā.

Dzimtai piederošās muižas (1920)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz 1920. gada agrārajai reformai Firksu dzimtai piederēja šādas muižas 59 485 ha kopplatībā:

Ievērojami dzimtas pārstāvji

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kristapa fon Firksa dzimtas koks (1620).
  1. Carl Arvid von Klingspor, Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter, Stockholm 1882