Pāriet uz saturu

Jiri Jāksons

Vikipēdijas lapa
Jiri Jāksons
Jüri Jaakson
Igaunijas tieslietu ministrs
Amatā
1918 — 1920
Igaunijas Valsts vecākais
Amatā
1924. gada 16. decembris — 1925. gada 15. decembris

Dzimšanas dati 1870. gada 16. janvārī
Vīlandes apriņķis, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Igaunija Igaunija)
Miršanas dati 1942. gada 20. aprīlī (72 gadu vecumā)
Sosva, Sevurallag, PSRS, (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Tautība igaunis
Profesija jurists
Augstskola Tērbatas Universitāte

Jiri Jāksons (igauņu: Jüri Jaakson; 1870. gada 16. janvāris — 1942. gada 20. aprīlis), arī Juris Jāksons,[1] bija igauņu valstsvīrs, Igaunijas tieslietu ministrs, Igaunijas Valsts vecākais (1923-1924) un Igaunijas bankas vadītājs (1926-1940).

Dzimis Vīlandes apriņķa Sārepēdi pagasta zemnieku ģimenē. Mācījās Tērbatas Trefnera ģimnāzijā (1886—1892), studēja Tērbatas Universitātes Juridiskajā fakultātē (1892—1896). No 1897. līdz 1901. gadam Jāksons bija advokāta palīgs Vīlandē un vienlaikus vadīja vietējo zemnieku biedrību. No 1901. gada advokāta palīgs un vēlāk advokāts Rīgā, kur vadīja igauņu izglītības un palīdzības biedrību "Imanta", 1913. gadā Mazajā nometņu ielā 17 Āgenskalnā uzcēla sešgadīgu skolu mācībām igauņu valodā.

Pirmā pasaules kara laikā no 1915. līdz 1919. gadam Jāksons bija valdes loceklis Tallinas pilsētas bankā, kā arī Igaunijas lauksaimnieku centrālbiedrības un Tallinas ekonomiskās savienības priekšsēdis.

1917. gadā pēc Februāra revolūcijas Jāksonu iecēla par apvienotās Igaunijas guberņas komisāra palīgu. No 1917. līdz 1918. gadam Igauņu zemes padomes vadītāja palīgs. No 1918. gada Igaunijas Pagaidu valdības ģenerālpilnvarotais saziņai ar vācu okupācijas varu. No 1918. līdz 1920. gadam Igaunijas tieslietu ministrs vispirms pagaidu valdībā un vēlāk valdībā. Savukārt no 1924. gada 16. decembra līdz 1925. gada 15. decembrim bija Igaunijas Valsts vecākais, 1925. gada maijā kā Igaunijas valsts galva oficiāli viesojās Rīgā.

Pēc tam no 1926. līdz 1940. gadam Jāksons bija Igaunijas bankas vadītājs. Tāpat no 1929. līdz 1936. gadam vadījis Igaunijas finanšu komiteju Nāciju līgā, kā arī Nacionālās ekonomiskās padomes loceklis no 1935. līdz 1938. gadam.

Igaunijas Satversmes sapulces un parlamenta pirmā, otrā, trešā, ceturtā un sestā sasaukuma deputāts. Igaunijas Brīvības krusta kavalieris.

Pēc Igaunijas okupācijas 1941. gadā Jāksonu apcietināja, apsūdzēja kontrrevolucionārā darbībā, deportēja un 1942. gada 20. aprīlī nošāva Gulaga nometnē Sverdlovskas apgabalā.

  1. Latviešu konversācijas vārdnīca. VII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 13 858. sleja.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]