Pāriet uz saturu

Klusais ķauķis

Vikipēdijas lapa
Klusais ķauķis
Iduna caligata (Lichtenstein, 1823)
Klusais ķauķis
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
ApakškārtaDziedātājputni (Passeri)
DzimtaKāpelētājķauķu dzimta (Acrocephalidae)
ĢintsBlāvie ķauķi (Iduna)
SugaKlusais ķauķis (Iduna caligata)
Izplatība
  Ligzdošanas areāls
  Ziemošanas areāls
Klusais ķauķis Vikikrātuvē

Klusais ķauķis (Iduna caligata) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns. Sastopams Eiropas austrumos un Āzijas rietumos un centrālajā daļā.[1] Ģeogrāfisko variāciju nav.[2]

Klusais ķauķis mēdz klejot rietumu virzienā līdz Rietumeiropai
Latvijā klusais ķauķis ir samērā rets ligzdotājs

Klusais ķauķis ir gājputns. Ligzdo Krievijas rietumu daļā, daļēji Kazahstānā, Sibīrijas centrālās daļas dienvidos (Jeņisejas augštecē) un tālāk līdz Mongolijas un Ķīnas ziemeļrietumiem. Areāla rietumu mala iesniedzas Somijā un Baltijas valstīs. Ziemo Indijā.[3] Mēdz ieklejot Rietumeiropā un Centrāleiropā.[4]

Klusais ķauķis Latvijā ir samērā rets ligzdotājs. Pirmo reizi novērots un pierādīta ligzdošana 2012. gadā Ciemupē pie Ogres un Madonas novada Ošupes pagastā. 2013. gada jūnijā Ošupes pagastā konstatēts jau trijās vietās (apmēram 4,5 km attālumā viena no otras), iezīmējot nelielu lokalizētu populāciju Lubāna ziemeļrietumu malā. 2013. gada jūnijā vēl viena neliela lokalizēta populācija atklāta Madonas novada Praulienas pagastā — divas vietas 4 km attālumā viena no otras.

Nākamajos gados atklātas arvien vairāk jaunas vietas, visas Latvijas austrumu daļā. 2016. gadā pirmo reizi tika atklāta jauna vieta arī uz rietumiem no DaugavasOlaines pagastā pie Grēnēm. Mūsdienās ligzdojošo pāru kopskaits mērāms vairākos simtos.[3]

Apspalvojums ķermeņa augšpusē pelēkbrūns vai brūns

Klusais ķauķis ir neliels ķauķis ar samērā īsu, taisnstūrveida asti, noapaļotu galvu un smalku, smailu knābi. Ķermeņa garums 11—13 cm, spārnu plētums 16—19 cm, svars 7—11 g.[4][5] Klusais ķauķis ir tikai nedaudz lielāks nekā čuņčiņš.[4]

Apspalvojuma krāsa vienmērīga, bez raibumiem: ķermeņa augšpusē pelēcīgi olīvbrūna vai brūna, bet apakšpusē pelēcīgi balta. Virs acs īsa, bāla uzacs, no acs līdz knābim vāji izteikta tumšāka svītra. Pieres daļas sāni var būt tumšāki. Kājas rozīgi brūnas ar tumšiem pirkstiem, tādējādi radot iespaidu, ka putnam kājās ir uzvilkti zābaki. Abi dzimumi izskatās līdzīgi.[6][7][8] Jaunie putni košāk brūni nekā pieaugušie īpatņi.[8]

Klusais ķauķis mājo sausos, atklātos reģionos taigas dienvidos, stepē un pustuksnešos, vietās ar biezu, zemu zāli un zemiem krūmiem (cilvēkam apmēram līdz ceļgaliem vai nedaudz augstāk), piemēram, spirejās, zirņos u.c.[1][4][5] Klusais ķauķis ir ļoti aktīvs un kustīgs putniņš, spēj karāties krūmu zaros ar galvu uz leju. Uzturas pa pāriem vai nelielos bariņos (līdz 4 īpatņiem). Reizēm piebiedrojas citu nelielu putniņu bariem.[6][8]

Klusais ķauķis galvenokārt barojas ar lēniem kukaiņiem un to kāpuriem, kā arī ar citiem bezmugurkaulniekiem.[5] Barību meklē krūmu lapotnes augšējos zaros, arī uz zemes.[6][8]

Klusā ķauķa olas

Ligzdošanas sezona ilgst no maija līdz jūlija sākumam.[1] Var veidoties samērā blīvas ligzdošanas kolonijas ar nelielu attālumu starp ligzdām.[8] Ligzdai kausveida forma, vīta no zāles, saknītēm, lapām un mīkstiem zariņiem, no iekšpuses izklāta ar spalvām, augu pūkām un matiem. Ligzdas sienas blīvas un biezas. Atrodas uz zemes vai nelielā augstumā virs zemes (līdz 1 metram), paslēpta biezos zāles ceros.[1][5][8]

Sezonā parasti viens perējums, bet iespējams arī otrs.[5][8] Dējumā 3—6 gaišas, pelēcīgi rozīgas olas ar sīkiem, tumšiem raibumiņiem. Inkubācijas periods ilgst 12—13 dienas, perē abi vecāki, bet galvenokārt mātīte. Par mazuļiem arī rūpējas abi vecāki.[8]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]