saule

Latviešu valoda

Skaidrojums

Latviešu valodas siev. 5. deklinācijas lietvārds

1. Debess ķermenis - zvaigzne, ap kuru riņķo Zeme u.c. planētas; arī citu debess ķermeņu sistēmu centrālā zvaigzne.

Saules sistēma. Saules aptumsums. Saules stari, siltums.

1. Gaisma, siltums, ko izstaro šis debess ķermenis.

Sildīties saulē. Istabā nav saules.

1. Pasaule. (poētisms).

Šajā saulē dzīvot.

Izruna un locījumi

Locījums	Vienskaitlis	Daudzskaitlis
Nominatīvs	saule	saules
Ģenitīvs	saules	sauļu
Datīvs	saulei	saulēm
Akuzatīvs	sauli	saules
Instrumentālis	sauli	saulēm
Lokatīvs	saulē	saulēs
Vokatīvs	saule	saules

Pamazināmā forma: saulīte

Etimoloģija un dialektiskie varianti

No Proto-Indoeiropiešu *sóh₂wl̥.

Sakāmvārdi, parunas

1. Aiziet viņā saulē - nomirt.
2. Izcīnīt vietu zem saules - atrast sev piemērotu nodarbošanos; iegūt ievērojamu stāvokli sabiedrībā.

Tulkojumi

1. un 2. nozīme

• angļu: sun ^en
• čehu : slunce ^cs
• lietuviešu : saulė ^lt

Franču valoda

Izruna

• IPA: [sol]

Skaidrojums

Franču valodas vīr. lietvārds , (daudzskaitlī: saules)

1. vītols

Latgaļu valoda

Skaidrojums

Latgaļu valodas siev. 5. deklinācijas lietvārds

1. saule

Locījumi

Locījums	Vienskaitlis	Daudzskaitlis
Nominatīvs	saule	saulis
Ģenitīvs	saulis	sauļu
Datīvs	saulei	saulem
Akuzatīvs	sauli	saulis
Instrumentālis	sauli	saulem
Lokatīvs	saulē	saulēs
Vokatīvs	saule	saulis

Etimoloģija

• No protoindoeiropiešu *sóh₂wl̥.

Lietuviešu valoda

Skaidrojums

Lietuviešu valodas lietvārda locījuma forma.

1. Vienskaitļa instrumentāļa locījums vārdam saulė.
2. Vienskaitļa vokatīva locījums vārdam saulė.