saule

Skatīt arī: Saule

Latviešu valoda

Etimoloģija

No Proto-Indoeiropiešu *sóh₂wl̥.

Lietvārds

Latviešu valodas siev. 5. deklinācijas lietvārds

1. Debess ķermenis - zvaigzne, ap kuru riņķo planētas; arī citu debess ķermeņu sistēmu centrālā zvaigzne.

   Saules sistēma. Saules aptumsums. Saules stari, siltums.

2. Gaisma, siltums, ko izstaro šis debess ķermenis.

   Sildīties saulē. Istabā nav saules.

3. Pasaule (poētisms).

   Šajā saulē dzīvot.

Locījumi

Locījums	Vienskaitlis	Daudzskaitlis
Nominatīvs	saule	saules
Ģenitīvs	saules	sauļu
Datīvs	saulei	saulēm
Akuzatīvs	sauli	saules
Instrumentālis	sauli	saulēm
Lokatīvs	saulē	saulēs
Vokatīvs	saule	saules

Pamazināmā forma: saulīte

Sakāmvārdi, parunas

1. Aiziet viņā saulē - nomirt.
2. Izcīnīt vietu zem saules - atrast sev piemērotu nodarbošanos; iegūt ievērojamu stāvokli sabiedrībā.

Tulkojumi

zvaigzne, kuru apskata kā centrālo objektu kādā debess ķermeņu sistēmā

• angļu: sun ^en
• čehu : slunce ^cs nek.
• franču : soleil ^fr vīr.

• krievu: солнце ^ru nek.
• lietuviešu : saulė ^lt
• ungāru : nap ^hu
• vācu : Sonne ^de siev.
• zviedru: sol ^sv kop.

Franču valoda

Izruna

• IPA: [sol]

Lietvārds

Franču valodas vīr. lietvārds, daudzskaitlī: saules

1. vītols

Latgaļu valoda

Etimoloģija

• No protoindoeiropiešu *sóh₂wl̥.

Lietvārds

Latgaļu valodas siev. 5. deklinācijas lietvārds

1. saule

Locījumi

Locījums	Vienskaitlis	Daudzskaitlis
Nominatīvs	saule	saulis
Ģenitīvs	saulis	sauļu
Datīvs	saulei	saulem
Akuzatīvs	sauli	saulis
Instrumentālis	sauli	saulem
Lokatīvs	saulē	saulēs
Vokatīvs	saule	saulis

Lietuviešu valoda

Lietvārds

Lietuviešu valodas lietvārda locījuma forma.

1. Vienskaitļa instrumentāļa locījums vārdam saulė.
2. Vienskaitļa vokatīva locījums vārdam saulė.